Levits vēl nav izlēmis, vai piekritīs kandidēt Valsts prezidenta amatam
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" Levits uzsvēra, ka pašlaik viņam šis jautājums nav aktuāls.
Tas esot aktuāls partijām, kurām jāizlemj, vai atbalstīt pašreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu, ja viņš izlems kandidēt otrajam termiņam. Šobrīd pareizāk būtu noskaidrot, vai prezidents izlems kandidēt vai nē. Ja partijas nolems neatbalstīt pašreizējo prezidentu, tādā gadījumā jādomā par citiem kandidātiem, teica Levits. Viņš skaidroja, ka izlemt, kandidēt, vai nē, varēs tad, ja šāda iespēja būs, pašlaik šādas iespējas nav un viņš to nav apsvēris.
Savukārt, runājot par pēdējā laika aktuālāko diskusiju, vai Valsts prezidents jāievēl atklātās vēlēšanās, viņš teica, ka no konstitucionālo tiesību viedokļa, visas politiskās amatpersonas jāievēl atklātās velēšanās.
Plašāk skatieties LTV Ziņu dienesta sagatavotajā sižetā.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka pašreizējais prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas vēlas iekšēji nestabilas partijas, kas šaubās par savu biedru balsojumu. Bērziņš joprojām nav atklājis vai kandidēs otrajam amata termiņam.
Saeima 12.februārī noraidīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) rosinātos grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. Likuma ierosinājums tika noraidīts ar Zaļo un zemnieku savienības, "Saskaņas" un "No sirds Latvijai" balsīm.
Satversmē noteikts, ka prezidentu ievēl, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Savukārt nacionālā apvienība rosināja veikt likuma izmaiņas, nosakot, ka balsojumam jābūt atklātam. VL-TB/LNNK šīs izmaiņas rosināja, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos Saeimai un nodrošinātu prezidenta ievēlēšanas procesa caurskatāmību.
Lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām jeb 67 deputātiem un arī likumprojekts jāatbalsta vismaz divām trešdaļām klātesošo deputātu. Tas gan neattiecas uz pieņemto lēmumu par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, jo to var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.
Šis likumprojekts izraisīja domstarpības starp valdošajām partijām, jo koalīcijas līgumā noteikts, ka par Satversmes grozījumiem partneriem jābūt vienotam viedoklim. ZZS līderis Augusts Brigmanis pat paziņoja, ka Straujumas vadītās valdības koalīcijas līgums pēc būtības vairs nav spēkā, jo "Vienotība" un VL-TB/LNNK to sagrāvušas, atbalstot izmaiņu veikšanu Satversmē, par kurām nav panākta vienošanās koalīcijā. Brigmanis gan piebilda, ka minētā iemesla dēļ valdības krišana nav gaidāma. Pārējie valdības partneri pauda uzskatu, ka šī jautājuma dēļ valdība krist nevarētu.
Parlaments nodeva izskatīšanai komisijās Latvijas Reģionu apvienības iesniegtos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, paredzot, ka prezidents tiek ievēlēts atklāti. Lai paredzētās izmaiņas likumā to atbalstīšanas gadījumā stātos spēkā, nepieciešams veikt arī attiecīgus grozījumus Satversmē.
Uz sarakstu
