Krievijas sankcijas skar aptuveni 0,7% no Latvijas kopējā preču gada eksporta
Krievijas noteiktās sankcijas skar aptuveni 0,7% no Latvijas kopējā preču gada eksporta, lēš "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņaprāt, Krievijas embargo ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi nebūs dramatiska un Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozes nebūs būtiski jāmaina, ja nesekos vēl kāda sankciju kārta.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvija eksportēja uz Krieviju preces par 33,7 miljoniem eiro, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā kombinētās nomenklatūras četru zīmju kodu līmenī. Uz vairākām kategorijām sankcijas attiecas daļēji, tādējādi kopumā var lēst, ka piecos mēnešos šogad uz Krieviju eksportētas sankcijām pakļautās preces aptuveni 30 miljonu eiro vērtībā. Rēķinot uz pilnu gadu, skartais eksports būtu ap 70 miljoniem eiro jeb apmēram 0,7% no Latvijas kopējā eksporta.
Visvairāk skartās preces ir siers, biezpiens, sviests un citi piena tauku produkti. Tās kopumā veidoja 40% no sankciju skarto preču eksporta janvārī līdz maijā.
Strautiņš domā, ka ar sviestu nebūs lielas problēmas, jo tā ir globāla standartprece, kuru var pārdot arī citās valstīs. Ar sieru varētu būt lielāki sarežģījumi, jo Latvijā ir vairāki siera ražotāji, kuri ir ilgstoši strādājuši ar Krievijas tirgu, attīstījuši tur savus zīmolus, pat speciāli pielāgotas siera šķirnes. To vidū ir "Smiltenes piens", "Jaunpils pienotava". "Ja redziet veikalos šo uzņēmumu produktus, iegādājaties to un tā sniedziet viņiem atbalstu," aicina ekonomikas eksperts.
Vēl Latvijas uzņēmumi lielos apjomos eksportējuši iebiezinātu un neiebiezinātu pienu un krējumu - šogad piecos mēnešos par 7,4 miljoniem eiro. Uz Krieviju eksportētas arī desas un tām līdzīgie izstrādājumi par 1,9 miljoniem eiro. Strautiņš min "Rēzeknes Gaļas kombinātu", kas ir pastiprināti strādājis ar Krievijas tirgu. Citas pozīcijas ir krietni mazākas.
Strautiņa ieskatā Krievijas noteiktā embargo ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi nebūs dramatiska. Skartais eksports veido vien aptuveni 0,7% no preču un 0,5% no preču un pakalpojumu eksporta. Ja nesekos citas sankciju kārtas, tad Latvijas iekšzemes kopprodukta prognozes tāpēc būtiski jākoriģē nebūs. Eksperts nesagaida kāda uzņēmuma bankrotu, bet ražošanas apjomus tomēr dažiem nāksies samazināt.
Strautiņš pieļauj, ka tagad eksportu uz Krieviju palielinās Baltkrievija, bet Latvijas uzņēmumi savukārt varēs vairāk pārdot tur. "Mūsu reģiona tradīcijām visvairāk, protams, atbilstu etiķešu pārlīmēšana, bet tirgu aizstāšana var notikt citādi, smalkāk," rezumē "DNB bankas" ekonomikas eksperts.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Krievijas importa aizliegumam saistībā ar Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas produkciju vajadzētu rosināt valdību nākt klajā ar iniciatīvu Briselei noteikt Baltijas valstīm īpašas buferzonas jeb depresīvā rajona statusu, kas ļautu uzņēmējiem elastīgāk reaģēt uz attiecīgajiem ierobežojumiem.
Tāpat Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Krievija noteikusi "pilnīgu embargo" lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm.
Tikmēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) saistībā ar Krievijas noteiktajām sankcijām ir nolēmusi pārtraukt savu atvaļinājumu un piektdien, 8.augustā, atgriezīsies darbā
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Straujumai 8.augustā plkst.14.00 ir paredzēta tikšanās nozaru organizācijām, kuru biedrus varētu skart Krievijas noteiktās sankcijas.
Uz sarakstu
