KPMG pētījums: Latvija ir piektā efektīvākā ES fondu finansējuma pārvaldītāja reģionā
ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tik pat lielu izmaksātā finansējuma apjomu. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas Ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013.gads), kas būtiski samazināja līgumslēgšanas iespējas.
Anda Drožina, KPMG Baltics SIA Vadības un risku konsultāciju nodaļas vecākā menedžere: "Iepriekšējā plānošanas periodā Latvija, Lietuva un Igaunija ES fondu apguvē bija pozitīvais piemērs pārējām CAE valstīm. Kopumā līdz 2015.gada nogalei Latvija bija noslēgusi līgumus ar 8,3 tūkstošiem atbalsta saņēmēju par 4,7 miljardiem eiro, kas par 4% pat pārsniedza piešķirto budžeta apjomu (4,53 miljardi eiro) un kalpoja kā nodrošinājums tam, ka piešķirtais finansējums tiešām tiks apgūts 100% apmērā. Pagājušo deviņu gadu laikā par ES fondu līdzekļiem Latvijā rekonstruēti 923,4 km ceļu un ielu, kā arī 52 km dzelzceļa. Pateicoties ES fondu investīcijām radītas vairāk nekā 5000 jaunas darba vietas, savukārt 205,5 tūkstoši bezdarbnieku iesaistīti sabiedrībai noderīgos darbos. Izglītības sektorā vairāk nekā 21,8 tūkstoši skolotāju guvuši iespēju paaugstināt savu kvalifikāciju. Turpat 200 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir uzlabojusies arī dzīves kvalitāte pateicoties realizētajiem ūdenssaimniecības sakārtošanas projektiem. Tomēr jāsecina, ka salīdzinot ar kaimiņiem Latvija ir aizkavējusies jaunā plānošanas perioda (2014.-2020.) fondu apguvē. Kā parāda pētījums, tad Lietuva pērnā gada nogalē jau bija sasniegusi fondu iedzīvināšanas fāzi, savukārt Igaunija bija tikusi vistālāk un uzsākusi pat pirmo līgumu slēgšanu ar atbalsta saņēmējiem."
Jaunajā plānošanas periodā (2014.-2020.) CAE valstīm no ES fondiem paredzēti 189,96 miljardi eiro, tostarp Latvijai – 4,39, Lietuvai – 6,71 un Igaunijai – 3,33 miljardi eiro. Līdz pērnā gada nogalei visas CAE valstis ir pabeigušas sarunas un noslēgušas līgumus ar Eiropas komisiju par fondu finansējumu. Tomēr tikai četras valstis (Bulgārija, Horvātija, Igaunija un Polija) bija uzsākušas līgumu slēgšanas procesu ar atbalsta saņēmējiem. Jāņem gan vērā, ka arī 2007.-2013.gada plānošanas periodā līgumu slēgšana iesākās tikai 2008.gadā, bet nozīmīgus apjomus sasniedza tikai 2009.gadā.
Kopumā iepriekšējā plānošanas periodā (2007.-2013.) CAE reģiona valstīm no fondiem bija pieejami 175,89 miljardi eiro, kas ir vidēji 14,8% no reģiona valstu gada iekšzemes kopprodukta. Vislielāko finansējumu saņēma Polija (38,2%), Čehija (15%) un Ungārija (14,2%). Savukārt Baltijas valstīm atbilstoši bija pieejami 3,9% Lietuvai, 2,6% Latvijai un 1,9% Igaunijai. Latvijai pieejamais finansējums bija 4,5 miljardi eiro, Igaunijai – 3,4 miljardi eiro, bet Lietuvai – 6,8 miljardi eiro. Neskatoties uz salīdzinoši nelielo finansējuma kopsummu, pieejamais budžets uz vienu iedzīvotāju pārsniedza reģiona vidējo radītāju – 1847,9 eiro (Latvijā – 2298 eiro, Lietuvā – 2320 eiro, Igaunijā - 2592 eiro).
Deviņos gados kopumā atbalsta saņēmēji CAE bija parakstījuši līgumus par 187,10 miljardiem eiro jeb 108% no plānošanas periodā (2007.-2013.) paredzētā finansējuma. Līdz 2015.gada beigām 92% jeb 163,66 miljardi eiro, par ko bija noslēgti līgumi, bija nonākuši pie atbalsta saņēmējiem.
KPMG šādu reģionālo pētījumu veic jau astoto gadu pēc kārtas, un tajā ietvertas 11 Eiropas Savienības dalībvalstis – Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Pētījumā iekļauti dati par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) budžeta plānošanas periodu no 2007. līdz 2015.gadam.
Uz sarakstu
