Kozlovskis uzdevis veikt dienesta pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem PMLP
Neviena amatpersona uz dienesta pārbaudes izmeklēšanas laiku nav atstādināta.
Tāpat PLMP ir uzdots nekavējoties iesniegt Iekšlietu ministrijai risinājumus VK revīzijas ziņojumā norādīto ieteikumu īstenošanai. PLMP jāizstrādā iekšējās procedūras, kādās saskaņā ar Imigrācijas likumā noteikto veicama kapitālsabiedrības samaksāto nodokļu izvērtēšana.
Tāpat tiks sagatavoti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, lai pilnveidotu veikto nodokļu maksājumu izvērtēšanas kārtību. Problēma ir tā, ka normatīvais regulējums patlaban paredz tikai samaksāto nodokļu pārbaudi par pēdējo gadu, norādīja Holma.
PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Laiva aģentūrai LETA skaidroja, ka PMLP ir noslēgta vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu samaksas pārbaudēm uzņēmumiem, kuros ārzemnieki tiek nodarbināti kā komercreģistrā reģistrētas amatpersonas vai kuros veikuši ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā un saņem vai reģistrē termiņuzturēšanās atļaujas.
Ja PMLP konstatē, ka uzņēmums nav veicis nodokļu samaksu pilnā apmērā, tad noskaidro uzņēmuma viedokli un pagarina lēmuma pieņemšanas termiņu, dodot tiesības veikt nesamaksāto nodokļu samaksu.
Dažkārt pārskata gadā daļa no samaksātajiem nodokļiem ir veikti kā avansa maksājums, un nākamajā gadā uzņēmums šo pārmaksāto summu Valsts ieņēmumu dienestam lūdz atmaksāt. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem avansa maksājumu veikšana tiek pieļauta un atsevišķos gadījumos normatīvie akti uzliek par pienākumu daļu no nodokļu summas samaksas veikt avansā.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā notiek nodokļu samaksas pārbaude, izsniedzot vai reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju, šī pārbaude ir veicama par iepriekšējo gadu, līdz ar to PMLP rīcībā nav informācijas, ka pēc iepriekšējās atļaujas reģistrācijas uzņēmumam pārmaksātā summa ir atmaksāta.
Ievērojot iepriekš minēto, PMLP uzskata, ka šobrīd Saeimā izskatāmajā likumprojektā "Grozījumi Imigrācijas likumā" nepieciešams veikt papildu grozījumus. Tajos nepieciešams paredzēt, ka nodokļu samaksas pārbaude ir veicama ne tikai par iepriekšējo gadu, bet par visu periodu kopš pirmās termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas, lai varētu konstatēt pārmaksāto nodokļu atmaksas faktu un to, vai uzņēmums katru gadu veic nodokļu samaksu.
Laiva skaidroja, ka PMLP iniciatīvas Imigrācijas likumā tika veikti grozījumi, paredzot PMLP tiesības anulēt ārzemniekam izsniegto uzturēšanās atļauju, ja persona, kurai uzturēšanās atļauja ir izsniegta, neveic tās reģistrāciju Imigrācijas likumā noteiktajā termiņā.
Uzturēšanās atļaujas anulēšana var tikt veikta, ja persona trīs mēnešu laikā nav iesniegusi dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas reģistrācijai un sešu mēnešu laikā - pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai. PMLP reizi ceturksnī veic to personu datu atlasi, kuras nav savlaicīgi reģistrējušas uzturēšanās atļaujas, un nosūta katrai personai vēstuli, lūdzot ierasties PMLP un sniegt paskaidrojumus par uzturēšanās atļauju nereģistrēšanas iemeslu.
Līdz šim normatīvajos aktos nav noteikts termiņš, kādā jāveic atļaujas anulēšana. Ievērojot PMLP noslodzi un to, ka ārzemnieks, kuram beidzies atļaujas reģistrācijas termiņš, nevar ieceļot Latvijā, jo viņa rīcībā nav derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, vai, ja persona uzturas Latvijā, tad nevar izmantot atļaujas piešķirtās tiesības, jo nevar tās apliecināt ar derīgu dokumentu, radās situācijas, kad no uzaicinājuma ierasties PMLP nosūtīšanas un faktiskajai atļaujas anulēšanai ir pagājis pietiekami ilgs laiks, uzsvēra Laiva.
Ievērojot Valsts kontroles atzinumā norādīto, PMLP izstrādās metodiskos norādījumus, paredzot noteiktus termiņus uzturēšanās atļauju anulēšanai nesavlaicīgas atļaujas reģistrēšanas gadījumos.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka PMLP pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuriem tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, secinājuši VK revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī.
Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai - ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa.
Tomēr revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram, ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28 460 eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. VK par to ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Revidenti arī konstatējuši, ka PMLP novēloti anulē uzturēšanās atļaujas. Novēloti anulēts 20% pārbaudīto termiņuzturēšanās atļauju un 75% pastāvīgo uzturēšanās atļauju. VK norāda, ka ikviena ārzemnieka pienākums ir noteiktā termiņā iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pagarināšanai, bet, ja tas netiek izdarīts, ir paredzēta administratīvā atbildība. Vairumā gadījumu PMLP šīs personas sāk meklēt tikai tad, kad atļauja jau būtu jāanulē. Konstatēti vairāki gadījumi, kad PMLP atļauju nav anulējusi gadu vai pat desmit gadus pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa.
Uz sarakstu
