Kozlovskis: Nelegālie robežšķērsotāji arvien biežāk prasa patvērumu Latvijā
Iepriekš, ja Latvijas robežsardze šādu pārkāpēju grupu aizturēja uz robežas, tie operatīvi tika nodoti atpakaļ Krievijai, taču pašlaik sadarbība vairs nav tik laba. Kozlovskis norādīja, ka Krievija, iespējams, vairs nav ieinteresēta sadarboties. "Tas jau ir stāsts par robežu sakārtošanu," piebilda ministrs.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze deputātiem skaidroja, ka tajā brīdī, kad persona uz robežas mutiski lūdz patvērumu, automātiski sākas attiecīgā procedūra.
"Muceniekos" šobrīd uzturas 55 personas pārsvarā no Ukrainas, Sīrijas un Afganistānas. "Normāli šeit izmitināt var 100 personas, bet, ja tiek izmantotas saliekamās gultas, pa abām mājām varētu izmitināt 200 patvēruma meklētājus, taču ne vairāk," sacīja Roze un piebilda, ka, ja būs nepieciešams izmitināt lielāku daļu personu, izmantojot finanšu līdzekļus, tostarp no Eiropas Savienības (ES) fondiem, varētu rast nepieciešamos risinājumus. "Jāsaprot gan, ka, piemēram, sanitārie mezgli ir ar ierobežotu kapacitāti un ir bijusi tikai viena reize, kad te vienlaicīgi izmitinātas 100 personas."
Roze norādīja, ka centrā ģimenes ar bērniem tiek izmitinātas faktiski uzreiz, turklāt tiek meklētas iespējas tos izmitināt vietās telpās līdz lēmuma pieņemšanai, kas vidēji ilgst no sešiem līdz deviņiem mēnešiem. Personai izmitināšanas centrā tiek izmaksāti arī aptuveni divi eiro, par kuriem viņiem ir jāiegādājas arī ēdiens.
Runājot par bēgļu integrāciju, ministrs pauda cerību, ka projektos varētu piedalīties arī Norvēģija. Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, Grieķijā pašlaik atrodas "miksētas bēgļu plūsmas", proti, starp nelegāli iebraukušajiem ir arī ekonomiskie bēgļi. "Faktiski šī kategorija nekvalificējas bēgļu kategorijai. Viņi tiks nosūtīti uz izcelsmes valsti," pauda Kozlovskis, piebilstot, ka ekonomiski labākas dzīves meklējumi nav arguments, lai saņemtu bēgļa statusu.
Kozlovskis Eiropas lietu komisijas sēdes dalībniekus arī slēgtā formātā iepazīstinās ar 20.jūlija ES tieslietu un iekšlietu ministru padomē runāto.
Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, vienojoties, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Tie Latvijā varētu ierasties rudenī vai ziemā.
Latvija apņēmusies ES pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie - no Grieķijas un Itālijas.
Kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai neuzņemt, būs zināmi tuvākajā laikā. Pēc Kozlovska vārdiem, Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) jau ir parakstījusi rezolūciju, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uzdots izveidot augsta līmeņa starpinstitucionālu darba grupu. Darba grupas uzdevums būs izstrādāt tiesisko un praktisko sistēmu 250 bēgļu uzņemšanai no Itālijas, Grieķijas un trešajām valstīm. Darba grupa izveidos Latvijas apstākļiem vispiemērotāko sistēmu šo personu integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai, veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem.
Uz sarakstu
