Kalnmeiers nebija gaidījis tik vienotu deputātu balsojumu un saista to ar politisko neitralitāti

Kalnmeiers pēc ievēlēšanas amatā teica, ka nebija gaidījis šādu balsojumu, jo viņa darbs saistīts ar to, ka jāpieņem dažādi lēmumi, nešķirojot partejisko piederību, kas arī tika darīts. 21.maija balsojums parāda to, ka partijas ir novērtējušas viņa politisko neitralitāti, uzskata Kalnmeiers.
Taujāts par prioritātēm, Kalnmeiers teica, ka parasti šādos gadījumos amatpersonas zīmē tālās nākotnes perspektīvas, bet viņš apzinās situāciju, kāda ir tiesību aizsardzības sistēmā, tiesu varas sistēmā un kāda ir finanšu perspektīva tuvākajos trīs gados. Līdz ar to galvenais ir nepieļaut līmeņa pazemināšanos, kā arī strādāt pie kriminālprocesa vienkāršošanas, paātrināšanas un kvalitātes uzlabošanas.
"Tie ir it kā pāris vārdi, bet tas ir ārkārtīgi liels darbs, lai to panāktu. Tādēļ staigāsim pa zemi un nelidosim pa mākoņiem," akcentēja Kalnmeiers.
Kalnmeiera pārvēlēšanu atbalstīja 76 deputāti, Ilze Viņķele (V) balsojumā atturējās, bet Artis Rasmanis (ZZS) un Juris Viļums (LRA) bija sēdē, bet nenobalsoja.
Viņķele žurnālistiem skaidroja, ka atbildīgi izturas pret ļoti būtisku amatpersonu apstiprināšanu. "Izpētot publiski pieejamo informāciju, es izdarīju izvēli, ka nevaru ar drošu sirdi, pilnu pārliecību to pogu "par" nospiest," pauda deputāte.
Viņķeles lēmumam atturēties balsojumā par Kalnmeieru bijuši vairāki apsvērumi, tostarp Kalnmeiera pozīcija Rīgas apgabaltiesas vadītājas vēlēšanās, kā arī viņa paustais, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ilgākā laikā periodā strādājis ar metodēm, kas nebūtu drošības iestādēm atļaujamas. Tomēr ģenerālprokurora tiešais pienākums ir lūkoties, lai nekas tāds nenotiktu, akcentēja Viņķele.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka pašreizējo ģenerālprokuroru Kalnmeieru iecēla ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu.