Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 3,8%
Kā pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv ziņo CSP, jūnijā Latvija eksportēja preces 810,5 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1040,6 milj. eiro. Neskatoties uz to, ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,8% (2015. gada maijā – 44,7%).
Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju:
* koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,1 milj. eiro jeb 9,5%,
* ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 9,4 milj. eiro jeb 17,3%,
* optisko ierīču un aparatūras (ieskaitot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports palielinājās par 6,8 milj. eiro jeb 43,4%,
* pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 11,6%,
* parasto metālu un to izstrādājumu eksports saruka par 15,0 milj. eiro jeb 16,7%.
Svarīgākās izmaiņas importā jūnijā, salīdzinot ar maiju:
* satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports palielinājās par 23,1 milj. eiro jeb 36,7%,
* plastmasu, kaučuka un to izstrādājumu imports pieauga par 7,0 milj. eiro jeb 12,0%,
* mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu imports palielinājās par 6,6 milj. eiro jeb 3,0%,
* pārtikas rūpniecības ražojumu imports pieauga par 6,2 milj. eiro jeb 8,2%.
Jūnijā salīdzinājumā ar maiju sezonalitātes ietekmes dēļ samazinājās gan augu valsts produktu eksports (par 9,9 milj. eiro jeb 31,5%), gan arī imports (par 4,0 milj. eiro jeb 9,5%).
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES dalībvalstīm bija Lietuva (18,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9%), Vācija (6,7%) un Zviedrija (6,2%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,5% no importa kopapjoma), Polija (11,3%), Vācija (11,1%) un Igaunija (7,8%).
Eksporta palielināšanos uz NVS valstīm galvenokārt ietekmēja tā pieaugums uz Uzbekistānu par 4,2 milj. eiro jeb 2,8 reizes (ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 3,5 milj. eiro jeb 4 reizes), kā arī uz Kazahstānu – par 2,2 milj. eiro jeb 84,9% (lauksaimniecības un pārtikas preču eksports palielinājās par 1,1 milj. eiro jeb 2,2 reizes).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūnijā veidoja 8,7%, bet importā – 7,2%. Eksporta vērtība 2015. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 2,9 milj. eiro jeb 4,4% un importa – par 8,2 milj. eiro jeb 12,4%. Salīdzinot ar 2014. gada jūniju, eksporta vērtība samazinājās par 16,7 milj. eiro jeb 19,3%, bet imports palielinājās par 4,0 milj. eiro jeb 5,6%.
Mēbeļu, citu interjera priekšmetu; saliekamo būvkonstrukciju eksporta palielināšanos 2015. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju ietekmēja saliekamo būvkonstrukciju eksporta pieaugums par 2,6 milj. eiro jeb 59,2%. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu un to daļu eksports samazinājās, jo vieglie automobiļi tika izvesti par 10,2 milj. eiro jeb 59,2% mazāk.
Elektroierīču un elektroiekārtu importa palielināšanos 2015. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju ietekmēja importa pieaugums iekārtām balss, attēlu un citu datu uztveršanai, konversijai, pārraidei un reģenerācijai par 5,7 milj. eiro jeb 2,4 reizes. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 13,7 milj. eiro jeb 18,2%.
Uz sarakstu
