Joprojām notiek sarunas par Jelgavas rūpnīcas kontrolpaketes pārdošanu
Kooperatīvs "Trikāta KS", kuram 6.augustā pasludināta maksātnespēja, mēģinās atjaunot darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, tomēr līdztekus tam joprojām tiek turpinātas sarunas par kooperatīva kontrolpaketes pārdošanu rūpnīcā "Latvijas piens", aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.
"Kopā ar kooperatīva vadību esam gatavi strādāt pie darbības atjaunošanas caur TAP. Patlaban kreditori piesaka prasījumus, mēneša laikā tie tiks izskatīti, apzināta naudas plūsma un citi rādītāji. Mēģināsim vienoties ar galveno debitoru - "Latvijas pienu" - par parādu atmaksu, kā arī apzināsim kooperatīva zemnieku viedokļus par TAP procesu," sacīja administratore.
Jautāta, vai joprojām spēkā ir versija par "Trikāta KS" kā Jelgavas rūpnīcas lielākā akcionāra 53,66% kontrolpaketes pārdošanu, viņa atbildēja apstiprinoši.
"Jā, joprojām ir interesenti, kas vēlas iegādāties daļas rūpnīcā. Patlaban notiek pārrunas. TAP process neizslēdz arī kontrolpaketes pārdošanu," atzina Klikuča, atturoties nosaukt potenciālos daļu pircējus.
Tāpat viņa norādīja, ka "Trikāta KS" zemnieki, neraugoties uz kooperatīva maksātnespēju, turpina saņemt naudu par nodoto pienu. Līdz rūpnīca norēķināsies par iepriekš piegādāto pienu, tas tiek nodots citiem uzpircējiem, galvenokārt ārpus Latvijas, kur tiek maksāta nedaudz augstāka iepirkuma cena.
Kā ziņots, kooperatīvam "Trikāta KS" 6.augustā pasludināta maksātnespēja, jo kooperatīvs nespēja norēķināties ar biedriem par iepirkto un rūpnīcai piegādāto pienu, kas savukārt kooperatīvam bija parādā 3 036 600 eiro.
Lai dzēstu parādsaistības pret biedriem, kooperatīva vadība gatavojās pārdot rūpnīcas daļas, iepriekš aģentūrai LETA apliecināja valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.
Gatavību pirkt kontrolpaketi izteica pārējie rūpnīcas akcionāri - graudkopības kooperatīvi "Latraps" un VAKS, kuru piedāvājums gan ticis noraidīts neadekvātas cenas dēļ "Ir citi piedāvājumi, kuri ir būtiski izdevīgāki un dotu iespēju nekavējoties norēķināties ar zemniekiem," iepriekš sacīja Krievārs.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) 28.jūlijā pēc valdības sēdes žurnālistiem prognozēja, ka jaunais "Latvijas piena" kapitāldaļu turētājs var būt atzīts kooperatīvs no Eiropas. Vērtējot "Latvijas piena" izredzes, ministrs norādīja, ka ir trīs ieinteresēti uzņēmuma daļu pircēji, kuriem finanšu līdzekļi atļauj iegādāties "Latvijas piena" daļas.
Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju "Trikātas KS" apgrozījums 2013.gadā bija 25,90 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,50 miljoniem iepriekšējā gadā, savukārt zaudējumi - 15 227 eiro salīdzinājumā ar 688 063 eiro zaudējumiem 2012.gadā. Pagājušā gada finanšu datus uzņēmums vēl nav publiskojis.
Kā ziņots, 14,79 miljonus eiro vērtās "Latvijas piena" rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat "Latvijas piens" ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - šā gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.
"Latvijas piena" dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse", kā arī "Piena partneri KS", apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā "Piena partneri KS" izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī "Latrapam", kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.
Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju patlaban "Latvijas piena" īpašnieki ir kooperatīvi "Trikāta KS" ar 53,66% kapitāldaļu, "Dzēse" ar 20,94% kapitāldaļu, "Latraps" ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī "VAKS" ar 5,87% kapitāldaļu.
"Latvijas piens" darbu sāka 2012.gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.
"Latvijas piena" provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro. Savukārt 2013.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums 2013.gadā izkļuva no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.
Uz sarakstu
