Jansons: TUA ir labs instruments, lai piesaistītu "gudrās galvas"
Pēc tam, kad 2010.gadā Latvijā tika sākta TUA programma, emigrācijas apjomi no Latvijas mazinājās, sacīja Jansons. Viņš norādīja, ka tas ir arī tāpēc, ka celtniecībā daudz ātrāk var radīt jaunas darbavietas, salīdzinot, piemēram, ar augsto tehnoloģiju rūpniecību.
Jansons minēja piemērus no diviem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, kuros pats ir strādājis. Tā AS "Sidrabe" ir investēti četri miljoni eiro, bet tā rezultātā darbavietu skaits desmit gados samazinājies no 300 uz 100.
Savukārt stikla pārklājumu ražotājā SIA "GroGlass" investēti 39 miljoni eiro, bet uzņēmums nodarbina tikai 90 strādājošos.
Jansons salīdzinājumam minēja divus "Domus" dzīvokļu māju projektus, no kuriem viens Ernesta Birznieka-Upīša ielā tiek būvēts, bet otrs pie Arkādijas parka ir iesaldēts. Šajos projektos bija paredzēts nodrošināt 140 darbavietas uz 1,5-2 gadiem, un no šiem projektiem valsts nodokļos iegūtu astoņus miljonus eiro.
"TUA ir labas zāles ekonomikas sildīšanai. Programmai ir jābūt efektīvai, īstermiņa, piemēram, uz pieciem desmit gadiem, bet tā ir jāuzlabo. Piemēram, jānosaka īpašuma iegādes slieksnis 180 000 eiro Rīgā un Jūrmalā, 90 000 eiro citur Latvijā. Tāpat būtu jāļauj iegādāties vairāki īpašumi, jāizstrādā skaidrs TUA pagarināšanas mehānisms," sacīja Jansons.
Vairāki Saeimas deputāti priekšlikumos grozījumiem Imigrācijas likumā rosina mainīt nekustamā īpašuma vērtību, par kuru piešķirt TUA Latvijā.
Pašlaik likumā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.
Parlamentārietis Inesis Boķis (V) rosina noteikt, ka uzturēšanās atļauju var piešķirt cilvēkam, kuram Rīgā vai Jūrmalā pieder viens vai ne vairāk par trīs īpašumiem, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 180 000 eiro.
Tāpat deputāts rosina paredzēt, ka vairākos novados termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai varētu piederēt trīs nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 90 000 eiro. Tas attiektos uz Ādažu, Aizkraukles, Alojas, Amatas, Auces, Babītes, Baldones, Bauskas, Brocēnu, Carnikavas, Cēsu, Dobeles, Engures, Ērgļu, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas, Kandavas, Kocēnu, Kokneses, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Mērsraga, Neretas, Ogres, Ozolnieku, Pārgaujas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rundāles, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas novada, Stopiņu, Talsu, Tērvetes, Tukuma, Vecpiebalgas un Vecumnieku novadu, kā arī Jelgavas pilsētu.
Savukārt pārējās teritorijās uzturēšanās atļauju varētu iegūt, iegādājoties trīs īpašumus vismaz 50 000 eiro vērtībā.
Tikmēr parlamentārietis Vilnis Ķirsis (V) rosina ļaut ārzemniekiem pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma ārpus Rīgas plānošanas reģiona iegādāšanos ar kopējo vērtību vismaz 125 000 eiro.
Uz sarakstu
