Ik gadu jauniešu skaits Latvijā samazinās par vidēji 5,7%
![](http://img.pilseta24.lv/media/816x610/pilseta24-news-archive/13597/13597346.jpg)
Kā pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv ziņo CSP, pēdējo piecu gadu laikā jauniešu skaits sarūk par vidēji 5,7% gadā. Arī jauniešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā ik gadu samazinās. Ja 2005.gadā Latvijā katrs piektais iedzīvotājs (20%) bija jaunietis, tad 2010.gadā jauniešu īpatsvars saruka līdz 17%, bet 2015.gadā – līdz 14%. 2014./2015.mācību gadā Latvijā pamatskolās mācījās 172 tūkstoši skolēnu.
Pēc pamatskolas beigšanas 61,3 % turpina mācības vidusskolā, 33,8% jauniešu mācības turpina profesionālās izglītības iestādē, bet 4,9% pēc pamatskolas beigšanas mācības neturpina.
2014./2015.mācību gadā vidusskolās mācījās 37 tūkstoši skolēnu. 2014.gadā 63,8% vidusskolas absolventu turpināja mācības augstskolās un koledžās, bet 7,3% absolventu mācības turpināja profesionālās izglītības iestādēs. 2014.gadā jauniešu īpatsvars, kas pēc vidusskolas pabeigšanas neturpināja mācības, samazinājies līdz 28,9% (2010.gadā - 36,9%).
Latvijas augstskolās un koledžās 2014./2015.akadēmiskajā gadā bija uzņemti 29 137 pirmkursnieki, no tiem 24 123 – pamatstudijām. Uzņemto studentu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija samazinājies par 7%. Pēdējos desmit gados studentu un pirmkursnieku skaits ik gadu sarūk. Lielākais uzņemto studentu skaita kritums bija 2009./2010. akadēmiskajā gadā – par 10 048 jeb 24,2% pirmkursnieku mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.
Pirmskrīzes periodā 2007./2008.akadēmiskajā gadā 25% jauniešu studēja augstskolā vai koledžā par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem un 75% - par personīgajiem līdzekļiem. Taču pēdējos gados šī proporcija ir mainījusies – 2014./2015.akadēmiskajā gadā 40% jauniešu studēja par budžeta līdzekļiem, bet 60% - par personīgajiem līdzekļiem.
2014.gadā 40,4% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija ekonomiski aktīvi. 32,5% bija nodarbināti, turklāt lielākā daļa strādāja algotu darbu. No visiem nodarbinātajiem jauniešiem 68,3% strādāja pakalpojumu sniegšanas sektorā (no tiem 69,4% – tirdzniecībā), 24,9% – ražošanas sektorā, bet 6,8% – lauksaimniecības sektorā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samazinājies jauniešu bezdarba līmenis (2014.gadā – 19,6%), tomēr tas joprojām gandrīz divas reizes pārsniedz kopējo bezdarba līmeni valstī. Galvenie cēloņi jauniešu bezdarbam ir pieredzes un profesionālās kvalifikācijas trūkums.