Hansens: Baltijas valstu ekonomikas darbojas sava ekonomiskā potenciāla līmenī
Hansens atzina, ka Baltijas fiskālajām padomēm ir grūti piekrist Eiropas Komisijas viedoklim par pārkaršanas pazīmēm Baltijas valstu ekonomikās.
"Uzskatām, ka Baltijas valstu ekonomikas pašlaik darbojas sava ekonomiskā potenciāla līmenī, lai gan ir nepieciešams ļoti cieši uzraudzīt nesabalansētības riskus. Ciešāka Baltijas valstu fiskālās disciplīnas institūciju sadarbība palīdzēs pilnveidot fiskālās politikas ieviešanu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību," uzsvēra Hansens.
Savukārt Latvijas un Igaunijas fiskālo padomju pārstāvis Ulo Kāsiks atzina, ka Baltijas valstīm kopīgs ir tas, ka tajās pašlaik nav novērojama makroekonomiskā nesabalansētība un pārmērīga budžeta deficīta procedūra.
"Baltijas valstīs ir līdzīgi fiskālie izaicinājumi, tāpat līdzīgi ir arī uzdevumi fiskālās disciplīnas uzraudzībā. Fiskālās disciplīnas uzraudzības iestādes strādā pēc līdzīgiem principiem un arī saskaras ar līdzīgu problēmu loku, piemēram, ierobežots laiks lēmumu pieņemšanai un savlaicīga informācijas pieejamība. Šāda tikšanās bija pirmā, taču jau tagad esam ieskicējuši nākamā gada tikšanos, un sadarbība turpināsies arī turpmāk ikdienā," sacīja Kāsiks.
Jautājumu loks, par kuriem tika diskutēts tikšanās gaitā, bija saistīts gan ar potenciālā un nominālā iekšzemes kopprodukta starpību aprēķina metodoloģiju, gan valdības makroekomonisko prognožu neatkarīgu saskaņošanu, novērtējumu valdības pieprasījumiem budžeta deficīta palielināšanai sakarā ar vienreizējiem pasākumiem vai strukturālām reformām, kā arī pieeju informācijai.
Uz sarakstu
