FM: Junkera investīciju plāns sniegs būtisku atbalstu maziem un vidējiem uzņēmējiem
Viņa norāda, ka, neskatoties uz to, ka Eiropas Investīciju banka (EIB) tiešā veidā nesniedz finansējumu maziem un vidējiem uzņēmējiem, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) paredz mehānismu to atbalstam.
Līdz šim Latvijā visai maz izmantota iespēja iegūt finansējumu projektu attīstīšanai no tādām starptautiskām finanšu institūcijām kā, piemēram, EIB, Ziemeļu investīciju banka, kā arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Iespējams, tas tādēļ, ka valsts un privātā sektora pārstāvjiem trūkst informācijas par pieejamiem finanšu instrumentiem vai aizdevuma saņemšanas iespējām Latvijā. Tāpat arī lielāka uzmanība jāvērš uz iespēju piesaistīt finansējumu grantu veidā.
Maziem un vidējiem uzņēmējiem projektu pieteikšana ir lieliska iespēja panākt sev izvirzīto mērķu sasniegšanu, inovāciju ieviešanu, kā arī kopumā veicināt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Turklāt ir svarīgi, lai vietējie uzņēmēji līdz ar projektu pieteikšanu informētu EIB, kas tieši Latvijai nepieciešams un kādi ir šķēršļi finansējuma saņemšanai komercbankās.
Ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai Latvijai nepieciešamas papildu investīcijas. Lai gan ESIF regula vēl nav apstiprināta, ESIF līgumus par projektu realizēšanu paredzēts noslēgt jau līdz 2017.gadam. Ikviens potenciālais finansējuma saņēmējs jau šobrīd var vērsties EIB reģionālajos birojos, interesēties par projektu ieviešanu un iesniegt savus piedāvājumus, lai EIB varētu pēc iespējas ātrāk sākt projektu izskatīšanu.
Neskatoties uz to, ka bankām ir pietiekama likviditāte, kreditēšana ir samazinājusies. ESIF ir instruments privāto investīciju mobilizēšanai, un tas veicinās riska uzņemšanās spēju, tādējādi iepludinot finansējumu reālajā ekonomikā. Tāpat ESIF sekmēs sadarbību un sinerģiju starp dažādiem tirgus dalībniekiem.
"Vēlos uzsvērt, ka projektiem jābūt maksimāli ilgtspējīgiem un ekonomiski dzīvotspējīgiem, jo Junkera plāns neizsniegs grantus, bet gan finanšu instrumentus - aizdevumus, galvojumus, kā arī kapitāla instrumentus. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējam ieguldījums būs jāatmaksā, projekti tiks vērtēti, galvenokārt pamatojoties uz to dzīvotspēju. Tāpat būtiska būs privātā finansējuma piesaistīšana un projekta atbilstība noteiktām jomām," stāsta Kļaviņa.
FM tuvākajā laikā valdības sēdē aicinās nozaru ministrijas sadarbībā ar nozaru asociācijām sākt projektu pieteikšanu, kā arī vienosies par turpmāko rīcību ātrai un veiksmīgai Junkera investīciju plāna ieviešanai Latvijā.
Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā plānots sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu par investīciju plāna juridiskā ietvara apstiprināšanu, lai pēc iespējas ātrāk panāktu politisko vienošanos par ESIF regulu.
Arī līdz šim prezidentūras laikā Latvija aktīvi vadījusi ESIF regulas saskaņošanu starp ES dalībvalstīm, kā arī vērtējusi dalībvalstu intereses finansēt ekonomiski ilgtspējīgus projektus. ESIF izstrāde ir būtisks solis Junkera investīciju plāna īstenošanā. Fonda izveides procesā ņemta vērā EIB pieredze, kā arī definēti skaidri nosacījumi. Tie būs noderīgi gan iespējamo projektu atlasē, gan to realizēšanā.
Šī brīža ESIF regulējums paredz, ka finansējums tiks ieguldīts infrastruktūras attīstībā, pētniecībā, attīstībā un inovācijās. Ieguldījums paredzēts arī izglītībā, apmācībā, veselības jomā, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijās. Tāpat plānots ieguldīt līdzekļus, lai attīstītu un modernizētu enerģijas sektoru, atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti.
FM aicina potenciālos finansējuma saņēmējus laicīgi ieplānot projektu pieteikumus, jo laiks, kurā izvērtē projektus, mēdz būt garš un sarežģīts. Tāpat arī ESIF darbības laiks ir ierobežots, turklāt pašreizējais ESIF regulas projekts paredz, ka EIB projektus finansēs turpmāko trīs gadu laikā vai tik ilgi, kamēr finansējums būs pieejams.
"Šī ir mūsu uzņēmēju un valsts iestāžu iespēja kopīgi panākt Latvijas ilgtspēju un nodrošināt inovatīvu projektu ieviešanu," uzsver Kļaviņa.
Junkera vadītā Eiropas Komisija iecerējusi šogad izveidot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kurā sākotnēji tiks ieguldīts 21 miljards eiro Eiropas Savienības (ES) līdzekļu, kam vajadzētu piesaistīt 15 reizes lielāku privātā finansējuma apjomu.
Tādējādi kopumā Eiropas ekonomikā paredzēts ieguldīt 315 miljardus eiro, lai veicinātu izaugsmi un jaunu darbvietu radīšanu.
ES amatpersonas solījušas, ka ESIF darbību sāks līdz 2015.gada vidum.
Uz sarakstu
