FM: Jaunajā ES fondu periodā būs mazāk birokrātijas
Jaunajā fondu apguves periodā būs viena sadarbības iestāde - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kas vērtēs un uzraudzīs projektus un apmaksās izdevumus, ja visi izdevumi būs attiecināmi. Vienas sadarbības iestādes ieviešanas pozitīvie aspekti ir samazinātas administrēšanas izmaksas, lielāka iespēja nodrošināt vienotas administratīvās prasības, samazināts administratīvais aparāts, efektīvāka finanšu aprite, novērsta iestāžu funkciju dublēšanās, labi koordinēta iestādes darbība, zemāks dubultās finansēšanas risks, vienots kvalitātes līmenis u.c. Turklāt CFLA darbība pilnībā vērsta uz ES fondu apguvi.
Aģentūrai ir arī reģionālās nodaļas - Rēzeknē, Kuldīgā, Cēsīs, kur ir izveidojusies sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, pašvaldībām un ir labs kontakts ar potenciālajiem projektu iesniedzējiem. Reģionālo pārvaldi plānots atvērt arī Zemgalē.
FM pārstāve informēja, ka viena aģentūra ļaus ieviest e-kohēziju - elektronisku sistēmu, caur kuru varēs iesniegt projektu iesniegumus un maksājumu pieprasījumus.
Amatpersona vērsa uzmanību, ka EK uzsver projektu savstarpēju sadarbību un papildinošo efektu. Vienā iestādē ir vienkāršāk kontrolēt, vai nav piešķirts dubultais finansējums, vai projekti viens otru papildina, skaidroja Ozola.
Jaunajā ES plānošanas periodā finansējuma saņēmējiem būs vienādotas veidlapas standarta informācijai. Ja standarta informācija vienreiz būs iesniegta CFLA, tā nebūs jāiesniedz atkārtoti. Tas samazinās gājienu skaitu uz CFLA un skaidrošanos, kas jāraksta konkrētajā veidlapas kolonnā, prognozēja Ozola. Atšķirības gan būs iespējamas, ja specifiskos atbalsta mērķos būs īpaši nosacījumi.
Jaunajā plānošanas periodā pašos pamatos tiek pateikts, kurām iestādēm ir kādas funkcijas. Iepriekš bija funkciju saraksts, un katrā aktivitātē Ministru kabineta noteikumos varēja noteikt, kuras funkcijas kura iestāde īstenos, piemēram, projektus vērtēja vai nu ministrija, vai aģentūra. Tas mulsināja gan pretendentus, gan pārbaudītājus, gan atsevišķās situācijās arī EK. Tie projektu iesniedzēji, kuri izmantoja dažādu fondu iespējas, saskārās ar vienu un to pašu nosacījumu dažādu interpretāciju. Iestādēm bija atšķirīga pieeja - vienai ļoti skrupuloza, citai vairāk vērsta uz vērtēšanu pēc būtības. Jaunajā periodā šādus gadījumus mēģināts novērst, nosakot vienu sadarbības iestādi, skaidroja FM amatpersona.
Vēl viens jaunums jaunajā ES fondu apguves periodā būs vienkāršotās izmaksas, proti, finansējuma saņēmējam būs jāiesniedz tikai konkrētu tiešo izdevumu pamatojoša dokumentācija. Tas nozīmē mazāk birokrātijas. Šāds princips ieviests, jo iepriekšējā periodā bija skaitliski liels kļūdu skaits par mazām summām. Bieži šīs kļūdas bija saistītas nevis ar projekta mērķi un būtību, bet atbalsta procesiem. "Iepriekšējā periodā ļoti daudz uzmanības tika pievērsts tehniskajam izpildījumam - vai divu miljonu eiro projektā ir pareizi iegrāmatots pildspalvu iepirkums par 200 eiro. EK nolēmusi, ka par šādām izmaksām nav vajadzīgas tik detalizētas atskaites. Galvenais, lai projekts tiktu veiksmīgi realizēts un lai pēc būtības tērētie līdzekļi būtu attiecināmi un korekti," sacīja Ozola.
Vienkāršoto izmaksu iespēja būs lielākajā daļā projektu. "Esam pateikuši - ja iestādes un ministrijas vēlas, ka konkrētajā pasākumā netiešās izmaksas var segt no projekta finansējuma, tad to varēs darīt, tikai izvēloties vienkāršoto izmaksu risinājumu," informēja FM pārstāve.
Uz sarakstu
