Eksperts: Augošie noguldījumu apjomi norāda uz iedzīvotāju vēlmi krāt
Augošie noguldījumu apjomi rāda uz iedzīvotāju vēlmi veidot uzkrājumus, nevis tērēt, lai arī vidējās algas apmērs valstī kāpj. Daļa no vidējās algas pieauguma gan ir uz ēnu ekonomikas legalizēšanās rēķina, proti, statistikā ir redzams iepriekš tur neredzamais atalgojums, skaidroja ekonomikas eksperts.
Pagājušā gada beigās nerezidentu noguldījumi Latvijas komercbankās pēc ilgāka pārtraukumu pārsniedza rezidentu noguldījumu apjomu, 2014.gada beigās sasniedzot 11,2 miljardus eiro pretstatā 10,7 miljardiem eiro rezidentu noguldījumu. Riskus Latvijas banku sektoram tas gan, visticamāk, nerada, jo vietējie iedzīvotāji pārsvarā izmanto to banku pakalpojumus, kas neorientējas uz nerezidentu noguldījumu piesaisti. Turklāt bankām, kas piesaista nerezidentu naudas līdzekļus, ir daudz stingrākas kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības, skaidroja "Nordea" bankas ekonomikas eksperts.
Viņš vērsa uzmanību, ka, pretstatā noguldījumiem, kredītportfelis Latvijas komercbankās turpina samazināties, pašlaik atrodoties 2006.gada līmenī, kas ir teju divas reizes mazāk nekā 2008.gadā. Visticamāk, straujš kredītportfeļu samazinājums vairs nav gaidāms un aktīvāka kreditēšana varētu atsākties gada beigās vai 2016.gadā, prognozēja Belēvičs.
Kā ziņots, pērn par 6,1% jeb 951,9 miljoniem eiro samazinājās kopējais Latvijas banku sektora izsniegtais kredītportfelis un gada beigās tas bija 14,67 miljardi eiro.
Šogad janvārī kredītportfelis auga par 0,9%, tai skaitā rezidentu nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis auga par 0,3%, bet nerezidentu - par 5,3%. Savukārt rezidentu mājsaimniecību portfelis būtiski nemainījās - tas samazinājās par 0,1%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā informācija.
Finanšu tirgus uzrauga publiskotā statistika rāda, ka 2014.gada nogalē rezidentu noguldījumi Latvijas banku sektorā sasniedza 10,7 miljardus eiro, bet nerezidentu noguldījumi - 11,5 miljardus eiro. Šogad janvārī rezidentu noguldījumi samazinājās par 7,5% jeb 802 miljoniem eiro, ko galvenokārt ietekmēja valdības noguldījumu sarukums par 601 miljonu eiro, kā arī sezonāla uzņēmumu noguldījumu samazināšanās. Savukārt nerezidentu noguldījumi palielinājās par 4,2% jeb 477 miljoniem eiro, ko pilnībā noteica ASV dolāra vērtības kāpums.
Uz sarakstu
