Banner 980x90

Eksperte: Elektroniskā uzraudzība ilgtermiņā ietaupa budžeta līdzekļus

Ilona Kronberga/ Foto: Ieva Lūka/ LETA
Ilona Kronberga/ Foto: Ieva Lūka/ LETA
Elektroniskā uzraudzība sniedz iespēju bijušajiem ieslodzītajiem pirms termiņa tikt atbrīvotiem un ātrāk sākt resocializāciju sabiedrībā, samazina recidīva līmeni valstī, kā arī ilgtermiņā sniedz iespēju ievērojami ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, uzskata asociētā pētniece un speciāliste kriminālsodu politikas un sodu izpildes jomā Ilona Kronberga.

Eksperte min, ka elektroniskā uzraudzība ir instruments, ar ko var ļoti daudz izdarīt justīcijas sistēmā kopumā.

Ja elektroniskā uzraudzība ir veiksmīgi ieviesta tieslietu sistēmā, tad tā sniedz ievērojamu ietaupījumu valsts budžetā, uzskata Kronberga. "Protams, svarīgi ir skatīties ilgtermiņā, kā arī prast aprēķināt noziedzības izmaksas. Briti, piemēram, ir ļoti skaidri aprēķinājuši, cik viņiem izmaksā viens noziegums. Viņi ņem vērā to, ka noziedznieks, kurš ievietots cietumā, neiegūs izglītību, nestrādās, nemaksās valstij nodokļus. Ieslodzījuma vietā viņš tikai zaudēs savas spējas normāli strādāt, viņš pieradīs pie mākslīgi radītas vides, tiks desocializēts. Tas nozīmē, ka, ievietojot personu cietumā, mēs vispirms tērējam naudu, lai viņu desocializētu, bet pēc tam vēl vairāk naudas tērējam, lai viņu resocializētu," komentē pētniece.

Viņa uzsver, ka tie visi ir zaudējumi valstij un noziedzība veido lielu robu valsts budžetā. "Tā ir vai nu nauda, ko varēja neiztērēt, vai nauda, ko varēja nopelnīt. Tāpēc ir svarīgi rēķināt ne tikai to naudu, ko mēs iztērējam, bet arī to, ko mēs neieguvām, bet varējām iegūt," skaidro eksperte.

Kronberga pauž, ka gadījumā, ja elektroniskā uzraudzība tiktu pielietota arī daļēji slēgtajos cietumos, tad tas viennozīmīgi ļautu ietaupīt vēl vairāk cilvēkresursu. "Mums pašreiz vienā maiņā cietumā strādā vidēji 40 cilvēku, katram no tiem ir jāmaksā alga, taču, ja Latvijā aktīvāk darbotos elektroniskā uzraudzība, tad kontrole un uzraudzība būtu vienkāršāka un cilvēkus varētu novirzīt uz tām jomām, kur vairāk nepieciešami tieši cilvēkresursi. Mums jāprot pielietot šo elektroniskās uzraudzības sistēmu," komentē pētniece.

"Uzskatu, ka elektroniskās uzraudzības sistēma tuvākajā laikā būtu arī jāpaplašina, šādu probācijas veidu piemērojot ne tikai pirms termiņa atbrīvotajām personām. Elektroniskā uzraudzība labi darbotos, piemēram, personām, kurām notiek tiesas process, kuras ir nosacīti notiesātas, kā arī personām, kuras sodu izcieš daļēji slēgtos cietumos. Mums ir jāpaņem maksimums no tā, ko mēs no šī rīka varam iegūt, lai gūtu pozitīvus rezultātus ilgtermiņā," uzskata Kronberga.

Kā ziņots, ar 2015.gada 1.jūliju tika ieviesta elektroniskā uzraudzība, ko varēs noteikt personām, kuras pretendē uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas. Ieviešot elektronisko uzraudzību, tiks radīta sistēma, kurā notiesātais daļu no soda izcieš ieslodzījuma vietā, bet daļu soda - sabiedrībā. Šajā aprocē ir raidītājs, kas gadījumā, ja noziedznieks pamet atļauto teritoriju, informē atbildīgo iestādi.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)