Ekonomiste: apstrādes rūpniecība šogad augs straujāk nekā pērn
Strašuna arī skaidro, ka kopējo rūpniecības sniegumu uz leju pavilka netipiski silts decembris (proti, mazāka nepieciešamība saražot siltumenerģiju), tomēr apstrādes rūpniecība auga par 1% pret iepriekšējo mēnesi un par 3.3% pret 2012.gada decembri.
Pagājušajā gadā kopumā apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 0.6% (koriģējot pret mazāku darbadienu skaitu nekā 2012.gadā). Nebūtu bijis Liepājas Metalurga izraisītais kritums, izaugsme varētu būt vēl par pāris procentpunktiem lielāka. Veiksmīgs pērnais gads bija datoru un elektronikas preču ražotājiem (+28%), elektrisko iekārtu ražotājiem (+9%), piebilst Strašuna.
Labi klājies arī kokrūpniecībā un ar to saistītām nozarēm, turklāt izskatās, ka lielāki pieaugumi bija tieši "sarežģītākām" precēm (proti, ar lielāku pievienoto vērtību) - mēbeļu ražotājiem (+11%), papīra un papīra izstrādājumu ražotājiem (+8%), dažādu koka izstrādājumu ražotājiem (+5%). Pārtikas apstrāde pieauga par 6%, dzērienu ražošana par 8%. Savukārt kritumi, bez metālapstrādes, vēl bija novērojami ķīmiskajā rūpniecībā un farmācijā (attiecīgi 9% un 13%).
Kopumā pērn trauslo eksporta pieprasījumu Latvijas ražotājiem vismaz daļēji kompensēja augošs vietējais pieprasījums. Prognozējams, ka šogad apstrādes rūpniecība turpinās augt, turklāt straujāk nekā pērn (ap 4-5%). To veicinās gan pakāpeniska izaugsmes nostiprināšanās eirozonā, gan arī stabila iekšzemes pieprasījuma izaugsme pašu mājās. Iepirkumu menedžeru indekss Vācijā un eirozonā kopumā turas virs 50 atzīmes jau septiņus mēnešus un kopš pērnā gada oktobra ir diezgan spēji pieaudzis, norādot uz pakāpenisku izaugsmes nostiprināšanos.
Strašuna atzīst, ka arī Latvijas ražotāju noskaņojums pēdējā gada laikā mazliet uzlabojies. Turklāt Latvijā šogad prognozējams, ka diezgan spēji kāps gan mājsaimniecību patēriņš, gan nākotnes izaugsmei tik ļoti nepieciešamās investīcijas.
Uz sarakstu
