Dzīvojot citā informatīvajā telpā, Latvijas nepilsoņiem mazinās vēlme naturalizēties
Viņš sacīja, ka cilvēki, kuri, dzīvojot Latvijā, skatās tikai Krievijas televīzijas kanālus, iegūst absolūti citādu priekšstatu par apkārt notiekošajiem procesiem. "Līdz ar to arī vēlme naturalizēties nepieaug," norādīja Naturalizācijas pārvaldes vadītājs.
Gorbunovs uzskata, ka tieši dzīvošana citā informatīvajā telpā ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas attur nepilsoņus no domām par Latvijas pilsonības iegūšanu.
Naturalizācijas pārvaldes vadītājs atzina, ka ir identificētas daudzas problēmas un izstrādātas vairākas pamatnostādnes, lai veicinātu nepilsoņu naturalizēšanos un trešo valstu pilsoņu integrēšanos Latvijas sabiedrībā, bet diemžēl šie ieviestie mehānismi nav efektīvi. "Varbūt trūkst instrumentu, kas koordinētu veicamos pasākumus," pieļāva Gorbunovs.
Viņš neatkāpās no saviem agrākajiem izteikumiem, ka ar varu vilkt pilsonībā nevienu nevajag vilkt, taču tas, ko var darīt Naturalizācijas pārvalde, ir sabiedrības informēšana visdažādākajos veidos - ar informācijas dienām, komunicēšanu sociālajos tīklos u.tml.
Latvijas nepilsoņu interese par naturalizēšanos pēdējos gados ir samazinājusies.
Kopš 1995.gada Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemti aptuveni 143 000 personu. Visvairāk personu naturalizējās 2005.gadā, kad Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā tika uzņemtas 19 169 personas, bet pēc tam ar katru gadu šo personu skaits samazinājās, pērn nokrītot līdz 939.
Uz sarakstu
