Deputāti atbalsta priekšlikumu no jūlija pāriet uz e-izsolēm
Patlaban, izsolēm norisinoties klātienē, praksē identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas negatīvi ietekmē gan pārdošanas procesa rezultātu, gan spriedumu izpildes un maksātnespējas procesa intereses kopumā. Piemēram, izsolē piedaloties negodprātīgām personām, kuras veic saskaņotas darbības ar mērķi ietekmēt citus solītājus, tiek mākslīgi samazināta izsolāmā objekta vērtība, kā arī izsolāmā objekta pirkšanas procesā ir iespēja piedalīties izsolē neieinteresētām personām, liekot šķēršļus godprātīgiem izsoles dalībniekiem, kas vēlas iegādāties izsolāmo objektu, pārsolot tos bez nolūka iegādāties izsolāmo objektu, tādējādi mākslīgi paaugstinot cenu.
Ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem tiek nodrošināta pāreja uz izsoļu organizēšanu un noturēšanu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesā elektroniskā vidē. Ieviešot elektroniskas izsoles, negodprātīgām personām tiktu liegta iespēja ietekmēt citus izsoles dalībniekus ar mērķi atturēt tos no solīšanas vai iegūt kādu materiālu labumu apmaiņā pret atteikšanos no solījumu izdarīšanas.
Ar likumprojektu tiek noteikts, ka parādniekam piederošs nekustamais īpašums tiek pārdots izsolē, kas tiek organizēta un noturēta Elektronisko izsoļu portālā. Tāpat likumprojektā nostiprināts tiesiskais pamats elektronisko izsoļu portāla izveidei, kurā tiktu nodrošināta izsoles sludinājumu izvietošana, izsoles dalībnieku reģistrācija, informācijas par reģistrētajiem izsoles dalībniekiem uzkrāšana, reģistrēto izsoles dalībnieku autorizācija dalībai izsludinātā izsolē, kā arī nodrošināta tehnoloģisko rīku kopa solījumu izdarīšanai un reģistrēšanai, izsoles rezultātu apstrādei, izsoles akta sagatavošanai un tā iesniegšanai apstiprināšanai tiesā.
Tāpat likumprojekts nosaka, ka elektronisko izsoļu portālā tiek uzturēts Izsoļu dalībnieku reģistrs, kas satur ziņas par fiziskām un juridiskām personām, kas piekritušas elektronisko izsoļu portāla lietošanas noteikumiem un reģistrētas kā izsoļu dalībnieki.
Vēl atšķirībā no pašreiz noteiktās kārtības, atbilstoši kurai izsoles norisei tiek noteikts konkrēts datums un laiks, likumprojekts nosaka, ka izsole noris 30 dienas. Tāpat solīšana sākas no izsoles sākumcenas - solītājs nevar reģistrēt solījumu, kas ir mazāks vai vienāds ar izsoles sākumcenu, atšķiras no izsoles sludinājumā noteiktā izsoles soļa vai ir mazāks vai vienāds ar iepriekš reģistrētiem solījumiem. Reģistrētos solījumus nevar atsaukt vai mainīt.
TM arī norāda, ka, izveidojot elektronisko izsoļu portālu, paredzēts nodrošināt, ka jebkurai personai ir iespēja sekot līdzi e-izsoles norisei skatīšanās režīmā. Personām, kuras nepiedalās solīšanā, kā arī e-izsoles dalībniekiem nodrošināma iespēja redzēt pēdējo izdarīto solījumu, bet solītāju personas identifikācijas iespēja ir nodrošināma tikai sistēmas uzturētājam.
Elektronisko izsoļu portāls iecerēts kā valsts informācijas sistēmas - Izpildu lietu reģistra - daļa. Pašreiz paralēli nepieciešamā tiesiskā regulējuma ieviešanai Tiesu administrācija, kas ir Izpildu lietu reģistra pārzinis un turētājs, ir sākusi darbu pie Elektronisko izsoļu portāla sistēmas izstrādes, lai nodrošinātu nepieciešamo tehnisko bāzi likumprojektā plānotajos termiņos.
Ar skatīšanai komisijās nodotajiem grozījumiem Civilprocesa likumā tiek paredzēts ieviest elektronisko izsoļu sistēmu spriedumu izpildes procesā no šā gada 1.jūlija un maksātnespējas procesā no 2016.gada 1.janvāra attiecībā uz parādniekam piederošu nekustamu īpašumu. Parādniekam - par maksātnespējīgu atzītam uzņēmumam - piederošas kustamas mantas pārdošana arī turpmāk tiks organizēta līdzšinējā kārtībā. Gadījumā, ja kustama manta saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto kārtību būs pārdodama izsolē, tiks organizēta izsole klātienē.
Kā norādījusi ministrija, kopējās elektronisku izsoļu sistēmas izstrādes izmaksas ir 450 000 eiro. Ministru kabinets iepriekš nolēma, ka jautājumu par papildus nepieciešamā finansējuma piešķiršanu TM 2016.gadam un turpmākajiem gadiem 557 000 eiro apmērā ik gadu, lai nodrošinātu finansējumu oficiālajam izdevējam "Latvijas Vēstnesis" likumā noteikto valsts funkciju izpildei, izskatīs Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2016.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām.
Likumā tiks izdarīti grozījumi arī saistībā ar šķīrējtiesām - par prasības pieteikumu tiesā attiecībā uz šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu valsts nodeva būs jāmaksā 500 eiro apmērā.
Uz sarakstu
