"Delna": Lobēšanas atklātības nodrošināšana Latvijā ir ļoti zema
Pētījumā lobēšanas atklātība novērtēta ar 28% no iespējamajiem 100%.
Apskatot lēmumu pieņemšanas procesu no tiesiskā un prakses viedokļa, secināts, ka Latvijā iespējas lobētājiem piekļūt pie informācijas un publiskā sektora prakse publicēt informāciju vai būt pieejamiem ir novērtēta apmierinoši. Šajā kategorijā iegūts vērtējums 50%.
Integritāte jeb ētika/godaprāts ir novērtēts ar 43%. Šāds rezultāts veidojies no augsta novērtējuma par publiskā sektora darbinieku ētikas kodeksu esamību. Privātā sektorā ētikas kodeksi ir sastopami arvien biežāk, savukārt nepilnīgas ir likuma norma, kas nosaka nodarbinātības ierobežojumus amatpersonām un lobētājiem.
Vērtējot lobētāju iespējas vienlīdzīgi piekļūt institūcijām un dalībai lēmumu pieņemšanas procesā, saņemts vērtējums 48%.
Kopējais Latvijas iegūtais vērtējums attiecībā uz valstī ieviestajiem mehānismiem un drošības līdzekļiem caurskatāmības, integritātes un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanā publisko lēmumu pieņēmējiem ir 39%.
"Delna" secinājusi, ka lobēšanas atklātības nodrošināšanā Latvijā jāpilnveido virkne normatīvo aktu un jāmaina uztvere par lobēšanas lomu.
Situācijas uzlabošanai būtu jāatzīst, ka lobēšana un lobētāji ir normālu demokrātijas procesu daļa. Būtu jāpanāk lēmumu pieņemšanas procesu caurskatāmības nodrošināšana, uzlabojot likumdošanas dokumentāciju un tās ieviešanu.
Tāpat būtu jāievieš lobētāju un lobēto personu reģistrs, kas ļautu nodrošināt atklātību par konkrētu lēmumu lobiju un pārstāvētajām interesēm.
"Delnas" pārstāvji norādīja, ka gadījumā, ja lobēšana ir aizklāta, tad zaudētāji ir gan lēmuma pieņēmēji, gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan arī valsts ekonomika un reputācija.
Uz sarakstu
