Carnikavas novadā Gaujas abos krastos rekonstruēti četri dambji

Kopumā tā šobrīd ir pirmā tik liela mēroga pretplūdu aizsargbūve, kas izbūvēta neatkarīgās Latvijas vēsturē. Izaicinājumi, kas pārvarēti, īstenojot tik vērienīgu hidrobūvi, bijis ne mazums, stāsta Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis. Rekonstruētie vai no jauna uzbūvētie dambji ir paveikto darbu redzamākā daļa, tomēr kopš darbu uzsākšanas pie šī projekta 2010.gadā līdz pat šim brīdim uzrakstīti un dažādās institūcijās iesniegti neskaitāmi dokumenti, panāktas daudzas vienošanās, piesaistīts finansējums 4 374 164 eiro apmērā, ko pilnā apjomā finansē Eiropas Reģionālais attīstības fonds.

"Manuprāt, par pieejamajiem līdzekļiem ir paveikts ļoti daudz. Carnikavas pusē esam pieraduši, ka te, izņemot "Līdums-2" teritoriju, nav plūdu kopš septiņdesmitajiem gadiem. Tomēr tas nav pašsaprotami. Esošais dambis Gaujas kreisajā krastā bija nolietots, postījumus tam bija nodarījuši arī bebri un žurkas, bet atsevišķās vietās bija patvaļīgi sastādīti koki. Ja dambis netiktu rekonstruēts, kā arī izbūvētas jaunas hidrobūves, neviens nevarētu apgalvot, ka, piemēram, nākamgad mēs būtu pasargāti no plūdiem. Bija jāveic šis ieguldījums, lai vismaz nākamos 50 gadus tā būtu pašsaprotama lieta," skaidro E.Pudzis.

Vēl pirms pāris gadiem tādi epiteti kā "Gauja izgājusi no krastiem, plūdi Siguļos, Gaujas ciemā un "Līdums-2" teritorijā" kopā ar foto attēliem, kuros redzamas applūdušas mājas, dārzi, ielas un pļavas, masu medijos bija vērojami ar noteiktu regularitāti. Tas pavasara palos cietušo mājokļu īpašniekiem, protams, ikreiz nesa zaudējumus, kā arī krietni sarežģīja ikdienas gaitas. Tagad, pateicoties jaunajiem dambjiem, šo vietu iedzīvotājiem par plūdiem vairs nav jāuztraucas, apgalvo projekta īstenotāji.

"Carnikavā sāpīgākā vieta bija "Līdums-2". Tur savulaik tika uzbērts valnis, bet tam cauri tecēja ūdens. Pēc rekonstrukcijas, kad dambis faktiski tika uzbūvēts no jauna, jau pavasarī varēja redzēt, ka ūdens šajā apdzīvotajā teritorijā vairs neieplūst. Arī citviet, piemēram, Carnikavā pie Svētku laukuma vairs neveidojas ļoti slapjas vietas, jo ūdens netiek cauri dambim, pateicoties tajā iebūvētajiem speciālajiem māla ekrāniem," norāda E.Pudzis. Arī Garupe no Gaujas upes plūdiem tagad ir pasargāta, jo pie Poču dambja ir izbūvēta caurteka – regulators, kas Gaujas uzplūdu laikā neļaus ūdeņiem pa meliorācijas grāvjiem caur Vecgauju nokļūt šajā ciemā.

Gaujas labajā krastā izbūvētās un rekonstruētās hidrobūves – Siguļu, "Zvejnieka" un "Saules" aizsargdambji – stiepjas 4,35 km garumā. Patiesībā ir izbūvēti trīs dažāda tipa dambji – atkarībā no novietojuma, attāluma līdz upei un apdzīvotai teritorijai, tie veidoti ar nogāzēm abās pusēs vai arī rievsienu gar vienu vai abiem sāniem. No tehnoloģiskā viedokļa esot izdarīts viss, lai pārliecinātos, ka šīs rievsienas ir kvalitatīvas un kalpos nākamos 50 gadus. Sākotnēji piegādātos materiālus būvuzraugs neatļāvis izmantot un licis atgriezt atpakaļ ražotājam, jo pēc rūpīgas pārbaudes bijušas bažas par to izturību. Pēc tam no Polijas piegādāti jauni materiāli, vēlreiz veiktas visas pārbaudes un iegūta atļauja lietot rievsienas, kas redzamas šobrīd.

Dzirnezerā ūdens līmenis vairs nevar būtiski paaugstināties, jo uz Dzirnupes izbūvētas slūžas, norāda E.Pudzis. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior" atzinis, ka jaunā būve zivīm kaitējumu nav nodarījusi, tās var turpināt pārvietoties, jo zivju ceļš ir pietiekami plašs.

Uz sarakstu