Biedrība: Valdība plāno atteikt HIV pacientu ātrākai ārstēšanai nepieciešamos līdzekļus
Paziņojumā medijiem biedrība norāda, ka, neraugoties uz Veselības ministrijas (VM) centieniem un atbalstu HIV/AIDS pacientu ārstēšanas uzlabošanai, paredzētās izmaiņas, lai HIV pacientu ārstēšana tiktu sākta ātrāk nekā līdz šim, ir izņemtas no Ministru kabineta noteikumu grozījumiem par "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību", ko rīt plānots skatīt valdībā.
Paziņojumā teikts, ka atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām un atbildīgo Eiropas institūciju norādēm un prasībām VM minēto noteikumu grozījumu projektā piedāvāja paaugstināt imūnās sistēmas šūnu skaitu, kura sasniegšanas gadījumā būtu jāsāk HIV/AIDS terapija.
AGIHAS aprēķinājusi, ka ātrākai pacientu ārstēšanai nepieciešams aptuveni pusmiljonu eiro liels papildu finansējums.
Paziņojumā uzsvērts, ka Latvijā šobrīd HIV pacientu ārstēšana tiek sākta novēloti - imūnās sistēmas šūnām organismā pazeminoties līdz 200 vienā kubikmilimetrā, kad pacientu cerības uz slimības labvēlīgu kontroli ir krietni samazinātas.
Vēlākais brīdis ārstēšanas sākšanai, lai nodrošinātu pozitīvu ārstēšanas rezultātu, ir vismaz 350 imūnās sistēmas šūnas vienā kubikmilimetrā.
Biedrība lūdz Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) un veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) atlikt minēto grozījumu sasteigtu pieņemšanu un nogaidīt līdz brīdim, kad par lēmumu diskutēs un vienosies nozares eksperti.
Sākotnēji tika plānots, ka C hepatīta ārstēšanai nepieciešamos medikamentus valsts varētu kompensēt 90% apmērā, ne 75%, kā tas ir šobrīd. Tomēr grozījumi to neparedz, un tajos nav noteikts, ka kompensējamais apmērs jāpalielina.
Kā norādīja Hepatīta biedrības pārstāvis Kristaps Kaugurs, "neizpratni rada ne tik daudz fakts, ka piedāvātie MK noteikumi radikāli atšķiras no iepriekš publiski paustās Belēviča apņemšanās sakārtot situāciju, kas aizēno C hepatīta pacientu ikdienu, bet gan tas, ka MK noteikumi tiek virzīti, "klusītiņām slapstoties", tos pieņemot tikai divas nedēļas pirms plānotās diskusijas atbildīgajā Saeimas komisijā, kur šo jautājumu iecerēts pārrunāt ar deputātiem, nozares ekspertiem un sociālajiem partneriem".
Biedrība uzskata, ka "tā nav godprātīga, pārdomāta un atklāta politika, ja kāda no pusēm izvairās par savu lēmumu runāt un to skaidrot sabiedrībai".
Kā aģentūrai LETA skaidroja VM pārstāvis Oskars Šneiders, gan HIV pacientu ātrākai ārstēšanai nepieciešamais finansējums, gan C hepatīta pacientu zāļu pilnīga kompensēšana izņemta no noteikumu grozījumiem, jo papildu finansējums šobrīd šīm aktivitātēm nav pieejams.
Finansējumu plānots iegūt veselības aprūpes sistēmas iekšienē, ar grozījumiem regulējot prasības paralēli importēto zāļu un nereģistrēto zāļu piegādes iespējām.
Līdz ar grozījumiem paredzēts atcelt vairākas birokrātiskās prasības, kā rezultātā tiks samazinātas administratīvās izmaksas, kas ir viens no cēloņiem zāļu cenu pieaugumam. Samazinoties medikamentu cenām, valstij mazāk līdzekļu būtu jātērē medikamentu kompensēšanai, kā rezultātā veidotos uzkrājums, ar kura palīdzību gan HIV pacientiem varētu nodrošināt ātrāku ārstēšanu, gan C hepatīta slimniekiem kompensēt medikamentus 90% apmērā.
No 1.jūlija cilvēkus ar HIV varētu sākt ārstēt, kad imūnās sistēmas šūnu skaits organismā ir nokrities līdz 350 vienā kubikmilimetrā, nevis, kā tas ir tagad, kad līmenis jau ir zem 200 šūnām.
Kā aprīlī Latvijas Ārstu biedrības rīkotajā diskusijā "Investīcijas HIV ārstēšanā - efektīvas saimniekošanas piemērs" stāstīja VM Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks, no 1.jūlija plānots HIV slimniekus sākt ārstēt ātrāk, nekā tas ir šobrīd. Tas nozīmē, ka HIV inficēto cilvēku ārstēšana atgriezīsies pirmskrīzes līmenī.
Pērn valsts, kompensējot ambulatoro ārstēšanos HIV un AIDS pacientiem, tērēja 5,7 miljonus eiro. Savukārt, palielinot normu par šūnu skaitu līdz 350 kubikmilimetrā, kopējās izmaksas HIV un AIDS slimnieku ārstēšanai šogad sasniegs 6,6 miljonus eiro. Tas ir par 185 000 eiro vairāk nekā šobrīd, stāstīja Zvejnieks.
Viņš pauda cerību, ka, agrāk sākot ārstēšanu, izdosies samazināt infekcijas izplatību, kā arī pacientu skaitu.
Uz sarakstu
