Banka: nodokļu maksātājiem nepieciešami mazāki uzkrājumi
Darba ņēmēji ir salīdzinoša labi pasargāti ikdienišķās situācijās, kad tos "no kājām ir nogāzis" vīruss vai infekcija. Piemēram, divu nedēļu slimības lapa strādājošajam ar 800 EUR lielu algu "uz papīra" samazinās ikmēneša ienākumus par 18% Igaunijā, 11% Lietuvā un tikai par 9% Latvijā. Piecu darba dienu kavējums saslimuša bērna kopšanas dēļ samazina mātes vai tēva mēneša ienākumus par nepilniem 9% Latvijā un Igaunijā, un tikai par 1,5% Lietuvā. Slimības pabalstu apmēru ietekmē aprēķina kārtība, jo īpaši Igaunijā un Latvijā. Tāpēc, salīdzinot divu nedēļu un piecu darba dienu prombūtni uz valsts apmaksātas slimības lapas, apstiprinās sakarība, ka nopietnākas un ilgākas slimošanas gadījumā finansiālais atbalsts no valsts puses ir pat nozīmīgāks.
"Ņemot vērā Latvijas mājsaimniecību ierobežotos budžetus, pat procentuāli neliels ienākumu samazinājums ir nozīmīgs. Proti, pieminētais 10% samazinājums nozīmē par 55 EUR mazāku algu. Turklāt slimošana ne tikai samazina ienākumus, bet arī rada papildus izdevumus par zālēm un arī par ārsta apmeklējumu. Pret slimību, nelaimes gadījumiem, darba zaudējumu, algas samazinājumu un līdzīgām situācijām var nodrošināties, veidojot uzkrājumus. Darbiniekam ir jāprasa darba devējam veikt nodokļu nomaksu no darba algas pilnā apmērā, jo tikai tas garantē, ka pabalstu apmēri palīdzēs saglabāt ierasto dzīves līmeni", skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Mazo algu saņēmējiem slimības laika kompensācija pret darba algas lielumu ir pat dāsnāka, īpaši Latvijā un Igaunijā. Piemēram, divu nedēļu slimošana 355 EUR pelnošam darbiniekam nozīmē 7% mēneša algas samazinājumu (11% Lietuvā, 17% Igaunijā), piecu dienu ilga slima bērna kopšana samazina algu par nepilniem 7% Latvijā, 8% Igaunijā un 1,5% Lietuvā.
Grūtāka finansiālā situācija ir tiem, kas saskaras ar darba zaudēšanu, šādā situācijā visu trīs Baltijas valstu darbiniekiem nākamajos sešos mēnešos jārēķinās ar vidēji par 30-40% mazākiem mēneša ienākumiem, ja neizdodas atrast jaunu darbu.
"Baltijas mājsaimniecību budžeti visbiežāk nav ar rezervi – kas tiek nopelnīts, tiek arī iztērēts. Savukārt, ģimenes ikdienišķās saistības nav iespējams tik ātri samazināt, tāpēc iztrūkumu starp mazākiem ienākumiem un līdzšinējiem izdevumiem nāksies segt no uzkrājumiem. Tādēļ pat neskatoties uz kompensāciju un pabalstu darba zaudēšanas gadījumā, izaicinājums visu trīs Baltijas valstu darbiniekiem ir viens – kā mīkstināt negaidītu dzīves situāciju finansiālo ietekmi," secina Kauliņa.
Institūta aprēķini liecina, lai izveidotu uzkrājumus pusgadam, ar ko segt samazināto ienākumu un izdevumu starpību bezdarba gadījumā, Baltijas strādājošajiem būs nepieciešami pusotrs līdz divi gadi, no saņemtās algas ik mēnesi atliekot 10%. Ja darbaspēka nodokļi nav maksāti, kompensāciju un pabalstu summas būs mazākas, līdz ar to finanšu rezervei jābūt lielākai.
Uz sarakstu
