"Bank of England" vadītājs: Eirozonu apdraud vēl viena zaudēta desmitgade
Iesākot savu runu Dublinā, Kērnijs trešdienas vakarā sacīja, ka viņš gatavojas izteikt pieņēmumus, kā eirozona varētu rīkoties, lai izvairītos no vēl vienas zaudētas desmitgades.
Kērnijs aicināja eirozonas dalībvalstis dalīties fiskālajā suverenitātē un pārmeta bloka dalībvalstu līderiem biklumu, šādus komentārus izsakot pēc svētdien notikušajām Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, kurā uzvaru ieguva kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA.
Jaunais Grieķijas premjers Aleksis Ciprs solījis atcelt iepriekšējās valdības starptautiskajiem aizdevējiem paustos solījumus un vēlas pārskatīt valsts vērienīgās glābšanas programmas nosacījumus.
Skaidri nenorādot uz Grieķiju, Kērnijs norādīja, ka gadījumā, ja eirozona būtu valsts, tad fiskālā politika būtu krietni atbalstošāka.
"Pastāvīga ekonomiskā vājība iedragā apmēru, kādā ekonomikas var atveseļoties. Rodas prasmju un kapitāla atrofija. Darbinieki kļūst aizvien nomāktāki un pamet darba tirgu. Perspektīvas sarūk, un cilpa savelkas," izteicās Kērnijs.
"Lai arī cik grūti būtu, dažas valstis, tostarp ASV un Lielbritānija, no šī slazda izvairās. Citas eirozonā grimst dziļāk," piebilda Kērnijs.
Uz sarakstu
