Atzīst nepilnības ES finansētajā lauku platjoslas projektā
Satiksmes ministrijas (SM) un "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) pārstāvji atzīst, ka projektā, kuru par vairāk nekā 87% finansējis Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), bieži nav ierīkoti piekļuves punkti vietās, kas būtu izdevīgas vietējiem operatoriem. Iemesls tam bijis gan steiga pabeigt projektu trīs gadu laikā un "vieglākais ceļš", panākot, ka pašvaldības ierīko piekļuves vietas savās telpās.
LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta atzina, ka ir gadījies, ka "LVRTC ir ievilcis piekļuves punktu pašvaldības namā, bet operatoram vēlamā pieslēgšanās vieta ir ūdenstornis (bezvadu raidītāja ierīkošanai) vai operatora interneta mezgls (t.s. point-of-presence/POP) atrodas citur. Tā šobrīd ir barjera, lai optiku aizvilktu uz savu POP, tā ir pietiekoša investīcija, kas bremzē".
Atskatoties uz projekta ieviešanas gaitu, LVRTC vadītājs sacīja: "Projekts bija jāveic trīs gadu laikā, netika atvēlēts pietiekams laiks. Nodefinējot optiskā atzara galapunktu, parādījās raiba plejāde, kā to izdarīt. Privātie īpašnieki prasīja nomu, pašvaldības arī teica, ka LVRTC nevar ielaist bez maksas. Nevarējām taču uz neekonomiskām vietām, kā projektā paredzēts, uzbūvēt tīkla atzaru un tad vēl maksāt nomu. Tādēļ tika atrasts vienots risinājums valsts mērogā, ka valsts un pašvaldību iestādēm tika dota iespēja LVRTC to pāris kvadrātmetru platību iedot bez maksas. Lai projektu pabeigtu laicīgi un nezaudētu ES finansējumu, punkti tika ierīkoti valsts un pašvaldību īpašumos."
Bokta skaidroja, ka, projektu sākot 2012.gadā, "bija plānoti 165 pieslēguma punkti, sanāca, ka izbūvēsim 177. Un 160 ir jau nodoti ekspluatācijai. Ir noslēgti nedaudz vairāk par 30 līgumiem (ar interneta komersantiem/operatoriem). Par vairākiem desmitiem notiek izpēte, jo komersantiem ne vienmēr interesē piekļuves punkts tieši tajā vietā, kur tas ir izbūvēts".
Piekļuves punktos piedāvā vidējo jūdzi jeb optiska kabeļa saikni ar maģistrālo optiku, kas savukārt ir pieslēgta starptautiskajam internetam un galvenajiem Latvijas interneta datu plūsmas mezgliem. Kā skaidroja Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktora vietnieks Normunds Gaigals, "projektu var salīdzināt ar autoceļu tīklu, kur ir valsts nozīmes, reģionālie un vietējas nozīmes ceļi. Atbilstoši interneta infrastruktūrā ir maģistrālie savienojumi, vidējā jūdze un pēdējā jūdze. Mēs izbūvējām šo vidējo jūdzi no maģistrāles līdz piekļuves punktam, bet pēdējo jūdzi, kur lietotājs saņem pakalpojumu, atstājam komersantu ziņā".
Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs uzskata, ka, neskatoties uz nelielo operatoru rosību, lauku platjoslas projekts ir vērtējams pozitīvi. "Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmantošana vidējās jūdzes izbūvei bija visnotaļ pozitīva. Tas ir uz nākotni vērsts projekts, un domāts, lai cilvēkiem laukos dotu iespēju piedalīties digitālajā ekonomikā. Turklāt, nelobē nevienas noteiktas intereses, bet dod visiem vienādas iespējas. Kaimiņvalstis, kas to ir darījušas ātrāk, piemēram, Lietuva, rāda pozitīvus rezultātus," viņš sacīja.
Tomēr Šeļmanovs-Plešs atzina, ka "pārsvarā tās vietas kur atrodas "fiziskā kastīte", ir pie pašvaldībām, jo vietējās varas pārstāvji bija cieši iesaistīti LVRTC projektā, un tas noteica, vai punktu ierīkos pašvaldības telpā vai pie ūdenstorņa".
Diskusijā arī izskanēja, ka par šiem 30 līgumiem atbild divi lieli un trīs mazāki operatori, no kuriem viens lielais ir "Lattelecom". Pārējos, ka sacīja Bokta, viņš nav tiesīgs atklāt, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka otrs "lielais" ir "Latnet".
"Lattelecom" juridiskās daļas direktors Toms Meisītis stāstīja, ka uzņēmumam ir konkrēti plāni jau šogad 21 vietā izmantot LVRTC piedāvātos vidējās jūdzes pieslēguma punktus, lai uzlabotu un paplašinātu "Lattelecom" interneta un, kur iespējams, arī interaktīvās televīzijas pārklājumu.
"2015.gada plānā mums ir 21 apdzīvota vieta, kur, izmantojot šo vidējo jūdzi, varēsim izbūvēt pieslēgumus, kas mums ļautu pieslēgt 8500 mājsaimniecības. Vienā no šīm vietām, Maltā, maijā tiks pabeigta optiskā tīkla pēdējās jūdzes izbūve līdz konkrētām daudzdzīvokļu mājām un atsevišķiem dzīvokļiem. "Lattelecom" uz projektu skatās kā uz biznesa iespēju. Projekts dod iespēju šādas vietās izvērtēt biznesa iespējas, potenciālo klientu daudzumu un maksātspēju," Meisītis teica.
Jau rakstīts, ka SM un Eiropas Savienības ES projekts "Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos" tika sākts 2012.gada maija beigās, kad SM parakstīja līgumu ar LVRTC par projekta īstenošanu.
Projektā galvenā uzmanība tika pievērsta lauku teritorijām, kurās platjoslas interneta pakalpojumi ar uzlabotiem datu pārraides parametriem - ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbps (megabiti sekundē) - nav pieejami un elektronisko sakaru komersanti neplāno tos piedāvāt līdz 2015.gadam.
Projekts paredz t.s. vidējās jūdzes optiskā kabeļa ierīkošanu līdz pieslēguma punktam, kur to vietējie operatori var izmantot savu iekārtu ierīkošanai, lai sniegtu t.s. pēdējo jūdzi - gala lietotāju - mājsaimniecību, uzņēmēju un iestāžu pieslēgumus internetam.
Projekta pirmajam posmam ir atvēlēts finansējums 26 miljoni eiro, no kuriem 87,18% veido ERAF līdzfinansējums, bet pārējā daļa tiek finansēta no LVRTC līdzekļiem. Projekta darbus pa reģioniem veic vairāki privāti uzņēmēji LVRTC uzdevumā.
Pēc pirmā posma pabeigšanas, kas paredzēta 2015.gada vasaras beigās, tiks veikts otrs posms ar finansējumu 40 miljoni eiro, pārsvarā no ERAF. Tas jāpabeidz līdz 2020.gadam.
Uz sarakstu
