Aptauja: Vairāk nekā puse iedzīvotāju par ekonomiskās labklājības dzinuli uzskata Eiropas Savienību

Tikmēr nepilna trešdaļa jeb 28% valsts iedzīvotāju domā, ka valsts ekonomiskā labklājība ir vairāk atkarīga no Krievijas un citām Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīm.
Iedzīvotāju acīs ES nozīme Latvijas ekonomiskajā labklājībā pēdējā gada laikā ir palielinājusies - pērn ES lomu valsts labklājībā atzina 46%.
Savukārt Krievijas un citu NVO valstu nozīme Latvijas ekonomiskajā labklājībā šogad saņēmusi vienu no zemākajiem vērtējumiem kopš 2002.gada. Mazāk vērtīgu to novērtēja 2009. un 2004.gadā, kad šīs valstis par Latvijas ekonomikas virzītājiem sauca 27% iedzīvotāju. Savukārt mazākais atbalsts tam, ka tieši no Krievijas un NVS valstīm ir atkarīga valsts ekonomiskā labklājība, fiksēts 2013.gadā, kad tā uzskatīja vien 17% iedzīvotāju. Pērn šo valstu devumu Latvijas ekonomikai novērtēja 31% iedzīvotāju.
Visatzinīgāk Krievijas un citu NVS valstu nozīmi Latvijas ekonomiskajā labklājībā iedzīvotāji vērtēja 2002.gadā, kad tā uzskatīja 41% respondentu.
2002.gadā fiksēts zemākais rādītājs ES lomai Latvijas ekonomiskajā labklājībā - tā uzskatīja vien 29% iedzīvotāju. Visaugstākais novērtējums sasniegts pirms diviem gadiem - 2013.gadā, kad 63% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka Latvijas ekonomiskā labklājība ir vairāk atkarīga no ES.