6 paradumi, ko gastroenterologi iesaka izskaust, ja negribat bojāt kuņģi

Dedzināšana, spiedoša sajūta, jutība un citi simptomi kuņģī ir samērā izplatītas problēmas, ar kurām sastopas vismaz viens no pieciem cilvēkiem. Šādi simptomi arī netiek uztverti pārāk nopietni. Ja stāvoklis nav izteikti traucējošs, tad reti kad tā dēļ tiek apmeklēts gastroenterologs. Pārsvarā tiek izmantoti kādi bezrecepšu medikamenti, lai nomāktu simptomus.

Tomēr kuņģa labsajūtas traucējumi nemaz nav tik nevainīgi, kā šķiet. Lai gan vieglā forma tie var nebūt bīstami, ar laiku stāvoklis var progresēt un pamatīgi pabojāt dzīves kvalitāti, jo kuņģis tomēr ir ļoti svarīgs orgāns, kas atbild par barības uzņemšanu. Tāpēc nepieciešams par to rūpēties vēl tad, kad gastroenterologs nav noteicis kādu nepatīkamu diagnozi vai licis radikāli ierobežot ēdienkarti, lai saudzētu kuņģi.

Lūk, daži dzīvesveida un ēšanas paradumi, no kuriem būtu vēlams tikt vaļā, jo tas patiešām uzlabos kuņģa labsajūtu, spēs mazināt iepriekš minētos simptomus un arī mazinās iespēju, ka kuņģi piemeklē kāda nopietnāka kaite.

Ēšana steigā
Tas ir modernā un steidzīgā laikmeta veicināts paradums, kas ir problēma ļoti daudziem cilvēkiem. Ja darbs dzen darbu, nav laika kārtīgai maltītei vismaz 20 minūšu garumā, tad sanāk burtiski aprīt ēdienu pāris minūtēs. Tas kuņģim  noteikti nenāk par labu, rodas smaguma sajūta, var būt dedzināšana un sāpes. Pamēģinot saplānot savu ikdienu tā, lai maltītei var veltīt vairāk laika, iespējams panākt ievērojamus gremošanas trakta pašsajūtas uzlabojumus.

Ēdiena kārtīga nesakošļāšana
Vēl viens nelāgs paradums, kas cieši saistīts ar jau iepriekš minēto ēšanu steigā, ir ēdiena nepietiekama sakošļāšana. Ja ēdiens mutē netiek pietiekami košļāts, tad neizdalās pietiekams daudzums siekalu. Bet kuņģa sekmīgai darbībai un barības vielu šķelšanai siekalas ir ļoti svarīgs elements. Norijot nesakošļātu ēdienu, kuņģim pēc tam nākas darīt to darbu, kam bija jānotiek mutē. Bet tas attiecīgi rada diskomfortu, smaguma sajūtu, var arī veicināt kuņģa darbības traucējumus.

Haotisks ēšanas režīms
Ja maltītes tiek izlaistas un ēšanas režīms ir haotisks, tad gremošanas sistēma nesaprot, kad gaidīt ēdienu. Pārāk ilgas pauzes starp maltītēm arī palielina bada sajūtu, kas mudina maltītē, ko beidzot ietur, izvēlēties milzīgu porciju, nepiedomāt par ēdiena veselīgumu, jo ir sajūta, ka var apēst visu, kas atrodas pa rokai. Vislabāk ieviest regulāras, nelielas un sabalansētas maltītes. 

Pārāk lielas ēdiena porcijas
Ēdot pārāk lielas porcijas, palielinās kuņģa tilpums. Ēdot pārāk daudz vienā reizē, var būt smaguma sajūta, grēmas, dedzināšana kuņģī. Protams, ka tādā veidā arī tiek uzņemts pārāk daudz kaloriju, kas arī var veicināt liekā svara veidošanos, kas attiecīgi arī var veicināt citas veselības problēmas.  

Trekna un smaga ēdiena baudīšana
Trekna un smaga ēdiena pārstrāde gremošanas sistēmai ir smags darbs. Tāpēc, ja tāds ir ikdienas uzturs, tad agrāk vai vēlāk tas var rosināt dažādus gremošanas sistēmas traucējumus un pat saslimšanas. Ieteicams sabalansēt savu ēdienkarti, samazinot treknas pārtikas un gaļas īpatsvaru, to aizstājot ar vairāk dārzeņiem un šķiedrvielām, salātiem, zaļumiem.

Pārmērīgs stress ikdienā
Ne tikai pārtika un tās uzņemšanas paradumi var likt justies kuņģim un zarnu traktam slikti. Stress ir vēl viens būtisks faktors, kas var radīt nepatīkamus simptomus gan kuņģī, gan gremošanas sistēmā kopumā. Iemācoties tikt gala ar stresu un samazinot tā daudzumu, nepatīkamie kuņģa darbības simptomi var pat izzust pilnībā.

Ja paradumu maiņa nelīdz, jādodas pie gastroenterologa
Protams, kuņģa darbības traucējumus ne vienmēr izdosies atrisināt ar paradumu maiņu. Tas var situāciju uzlabot, bet var būt arī nepieciešama cita veidā ārstēšana un izmeklējumi, ko varēs veikt gastroenterologs. Ja simptomi, kas liecina par kuņģa darbības traucējumiem, ir spēcīgi, ja bezrecepšu medikamenti īsti nesniedz vēlamo efektu, tad noteikti jāapmeklē gastroenterologs, lai pārliecinātos, ka nav kādas nopietnākas saslimšanas, kam nepieciešama medikamentoza vai ķirurģiska ārstēšana.