Ādažu mērs pārliecināts par nepieciešamību turpināt administratīvi teritoriālo reformu
Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA) ir pārliecināts, ka administratīvi teritoriālā reforma valstī jāturpina, iespējams, arī Pierīgā, pat ja šīs pašvaldības demonstrē attīstības dinamiku.
Intervijā aģentūrai LETA Sprindžuks pauž viedokli, ka greizākais administratīvi teritoriālā iedalījuma modelis patlaban pastāv reģionos, kur pilsēta ir kā actiņa centrā, bet apkārt izveidota liela lauku teritorija kā atsevišķs novads. "Kāda te var būt efektīva pakalpojumu sistēma, ja katrs rauj resursus uz savu pusi?" retoriski vaicā Ādažu mērs.
Viņš atzīmē, ka valdība nav strikti noteikusi, cik daudz iedzīvotājiem minimāli ir jābūt novadā. Patlaban Pierīgā arī esot vērojamas dīvainības. "Ādažu novads savās izglītības iestādēs uzņem arī bērnus no apkārtējiem novadiem, bet pašreizējā pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēma sedz tikai apmēram trešo daļu izmaksu. Tā ir valsts uzspiesta savstarpējo norēķinu formula, kura nav taisnīga, ir aritmētiski un grāmatvediski kļūdaina," norāda Sprindžuks.
Ādažu novada domes priekšsēdētājs uzsver, ka skolu tīkls Pierīgā nav izveidots proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Ir ļoti liels Ķekavas, Mārupes un Ādažu īpatsvars, šīs pašvaldības arī velk smagāko vezumu izmaksu ziņā, norāda Sprindžuks.
Uz sarakstu
