Pierīgas pašvaldības aicina reģionālās reformas veidošanā nebalstīties uz kritērijiem par iedzīvotāju skaitu
RPR pārstāvji šodien tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidātu Juri Pūci (AP), lai pārrunātu viņa redzējumu par reģionālo reformu.
Pēc Ozoliņas teiktā, kopumā RPR politiskā vadība atzinīgi novērtēja Pūces iniciatīvu reformas izstrādē daudz aktīvāk nekā līdz šim iesaistīt pašvaldības. Tai pat laikā amatpersonas ieteica atturēties no kādu konkrētu kritēriju izvirzīšanas, piemēram, balstīties uz iedzīvotāju skaitu vai pakalpojumu loku.
Pūce esot atzinis, ka šobrīd valdības veidošanas sarunās netiek virzīts kāds konkrēts reformas modelis. Vispirms plānots veikt rūpīgu analīzi un ekspertīzi un tad attiecīgi veidot pašu reformas modeli.
Kā bāzes prasību Pūce piedāvājot saglabāt jau iepriekš likumā noteiktās normas par minimālo skaitu iedzīvotāju, kam jādzīvo pašvaldības teritorijā. Līdz šim šīs prasības neesot ievērotas.
Tam gan iebilduši pašvaldību vadītāji, kas uzskatīja, ka šāds kritērijs neesot objektīvs. Pašvaldību vadītāji aicināja vispirms sākt ar mērķu noteikšanu, proti, konkretizēt - ko īsti nepieciešams sasniegt ar reģionālo reformu, un ko tā dos iedzīvotājiem.
Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa norādīja, ka iedzīvotājiem aktuālākais jautājums reformas kontekstā ir "Kāds man no tā labums?". "Iepriekšējā reforma atstāja noteiktus nospiedumus, piemēram, iedzīvotāji daudz vairāk koncentrējas ap attīstības centriem. Jebkura pašvaldību reforma nesīs blakus efektus, tāpēc viss ir jāvērtē dažādu jomu kontekstā. Piemēram, kādiem pamata pakalpojumiem ir jābūt laukos. Tālāk pa ķēdītei jāizvērtē, cik pieejami ir šie pakalpojumi - vai cilvēkiem būs iespēja ar sabiedrisko transportu tur nokļūt. Nevar veidot pašvaldību tīklu mehāniski, vadoties no skaita vai funkciju izpildes kapacitātes," pauda Mieriņa.
Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa aicināja reformas izstrādē daudz aktīvāk nekā iepriekš iesaistīt pašvaldības, prasot to viedokli. Viņš kā piemēru minējis tieši savu pašvaldību, jo to bez diskusijām vēlas apvienot ar Ogres novadu, lai gan Ikšķiles novads daudz vairāk jūtoties piederīgs Salaspilij vai pat Rīgai.
Savukārt Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks ieteica reformas modeļa izstrādē vadīties pēc saprātīgas arhitektūras veidošanas principa. Proti, nevis izvirzīt kādu konkrētu modeli un tad diskutēt, bet vispirms izvirzīt funkcijas un pakalpojumus un tad, balstoties uz tiem, būvēt pašu modeli.
Kā ziņots, Pūces ieskatā, minimālais reformas uzdevums ir to pašvaldību apvienošana, kuras jau tagad neatbilst likuma prasībām iedzīvotāju skaita dēļ. Patlaban no 119 pašvaldībām 57 neatbilst administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam iedzīvotāju skaitam.
"Optimālais līmenis būtu virzīties uz attīstības centru sistēmu, kas būtu "21+9" modelis. Vienlaikus skaidrs, ka sevišķi vajadzēs pievērsties Pierīgas pašvaldībām, jo to ekonomiskā situācija un iedzīvotāju skaits ir pašpietiekams," paudis politiķis.
Uz sarakstu
