Finanšu ministrija patlaban neredz iespējas palielināt pensijas
Kā ziņots, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti, kā arī apvienības "Saskaņas centrs" deputāts Andrejs Klementjevs iesniedza izskatīšanai Saeimā grozījumu projektu, kas paredz, ka, sākot ar 2015.gadu, pensiju indeksācijā tiks ņemti vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem līdzšinējo 25% vietā.
Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča šodien piedāvāja alternatīvu variantu, kas, viņasprāt, būtu vairāk vērsts uz nevienlīdzības mazināšanu. Proti, paredzēt, ka visiem pensionāriem, tāpat kā patlaban, tiek indeksēta vienāda pensijas daļa - 285 eiro. Tomēr tiem, kuru pensijas nepārsniedz 285 eiro, indeksācijā tiktu ņemti vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem, bet tiem, kuriem pārsniedz 285 eiro, - 25%.
"Mums šobrīd nav nekādu citu iespēju, kā palielināt pensijas, izņemot indeksāciju," sacīja Barča.
Tomēr FM pārstāvji uzsvēra, ka abi priekšlikumi rada lielu fiskālo ietekmi un, visdrīzāk, tuvākajā laikā nebūs īstenojami.
"Pašreizējie aprēķini liecina, ka dalāmie līdzekļi vidējam termiņam, 2015. līdz 2017.gadam, būtībā ir ļoti ierobežoti," teica FM Budžeta departamenta direktore Ilona Stepanova.
Viņa arī piebilda, ka FM nevienlīdzības mazināšanas iespējas vairāk redz dažādās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saistītās izmaiņās, piemēram, neapliekamā minimuma par apgādājamiem palielināšanā. "Tās ir tās lietas, pie kurām tiek strādāts," viņa teica.
Papildinot kolēģi, FM Fiskālās politikas departamenta direktora vietnieks nodaļas vadītājs Gints Trupovnieks sacīja, ka turpmākos trīs gadus papildus dalāmie finanšu līdzekļi būs ļoti ierobežoti, ņemot vērā valdības pašreizējās apņemšanās, kas jau ir nostiprinātas, tostarp Valsts aizsardzības finansēšanas likumā.
Viņš arī aicināja ņemt vērā, ka Ukrainas un Krievijas konflikts jau ir ietekmējis Latvijas ekonomisko izaugsmi, to pazeminot. FM, strādājot pie jaunajām nodokļu prognozēm, redzot, ka nodokļu ieņēmumi samazināsies pret plānoto, pasliktinot kopējo budžeta situāciju.
"Līdz ar to, ja šāds lēmums tiks virzīts pie pašreizējām prognozēm, tas noteikti apgrūtinās budžeta izstrādi 2015.gadam un arī vidējam termiņam. Un, iespējams, tas var nozīmēt arī konsolidāciju, jo ir nozīmīgi ievērot kaut kādu solidaritāti un pieņemt šos lēmumus vienlaicīgi tad, kad ir zināmi aprēķini un pieejamais finanšu līdzekļu apmērs. Pieņemot šo lēmumu neatkarīgi, citām ministrijām būtu jāsamazina savu izdevumu apjomi," uzsvēra Trupovnieks.
Viņš aicināja sagaidīt, kad FM nāks klajā ar atjaunotajām budžeta prognozēm, un tad lemt, vai no fiskālā aspekta valsts to var atļauties. Oficiāli ar prognozēm 2015.gadam FM plāno nākt klajā 14.oktobra valdības sēdē. "Prognozes rāda, ka 2015.gadā papildu finanšu līdzekļu pieejamība ir ļoti ierobežota. Iespējams, pat arī nebūs," viņš norādīja.
Arī vairāki deputāti aicināja nesteigties ar jaunām izmaiņām pensiju sistēmā, vispirms izvērtējot jau veikto ietekmi uz sociālā budžeta ilgtspēju.
Deputāts Arvils Ašeradens (V) norādīja, ka šāds izvērtējums jāveic, jo valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā ir notikusi vairāku fundamentālu parametru maiņa. Piemēram, pensiju indeksācijas modelis ir sasaistīts ar darba algas pieaugumu, kas, viņaprāt, ir ļoti būtiska izmaiņa. Tāpat viņš teica, ka joprojām daudz cilvēku maksā sociālās iemaksas no minimālās algas, kas ietekmē budžetu un arī pašu cilvēku sociālo pabalstu apmēru nākotnē.
Viņš uzsvēra, ka svarīgi būtu pārliecināties, ka nākotnē veidosies sociālā budžeta uzkrājums, kas ārkārtas gadījumos spētu stabilizēt sistēmu. Tiek prognozēts, ka zemo sociālo iemaksu dēļ samazināsies arī vidējā pensija, kas izdzīvošanu senioriem padarīs vēl sarežģītāku, piebilda politiķis.
Līdzīgu viedokli pauda arī deputāte Elīna Siliņa.
Sēdes noslēgumā Saeimas komisijas vadītāja nolēma lūgt FM un LM sniegt rakstiskus atzinumus par rosinātajiem grozījumiem līdz 15.oktobrim.
Uz sarakstu
